Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
notīties
notīties -tinos, -tinies, -tinas, pag. -tinos; refl.
1.Notīt sevi, savu ķermeņa daļu.
PiemēriNotīties ar šalli.
2.parasti 3. pers. Refl. → notīt2.
PiemēriApsējs notinies.
3.parasti 3. pers. Tikt notītam (3).
PiemēriKamols notinies ciets.
Avoti: 5. sējums