notīt
notīt -tinu, -tin, -tin, pag. -tinu; trans.
1.Tinot (ko) apkārt, pārklāt (ar to).
PiemēriNotīt vadu ar izolācijas lenti.
- Notīt vadu ar izolācijas lenti.
- Vitore pacēla labo roku. Tā bija notīta ar baltām marles saitēm līdz padusei.
- Mežulis nolaida uz grīdas autiem notītās kājas.
- Uz krunkainā deguna viņai tagad brilles, salūzusi kājiņa notīta ar pelēku dziju.
1.1.Tinot apņemt, aplikt (ap ko), parasti vairākkārt, arī cieši.
PiemēriNotīt saiti ap roku.
- Notīt saiti ap roku.
- Staigā [zēns] pastalās, auklas ap kailajiem stilbiem.. notinis.
- Fotoattēlos redzams kalsns vīrs ar sirmu bārdu.., cieši ap kaklu notītu šalli..
2.Tinot noņemt nost (ko aptītu).
PiemēriNotīt dziju no spoles.
- Notīt dziju no spoles.
- Notīt pārsēju.
- Steidzīgi noauju to [velteni] un no notītā auta izgriežu ūdeni.
- «..trosi mēs tūlīt notinam nost..»
- ..no ruļļiem notītais papīrs tiek sagarināts ar nazi.
- pārn. ..vidū [kamolam] vecāmāte - dzīve - ielikusi kodolu. Lai ātrāk tam tiktu klāt, mēs jaunībā steigā, mudžekļaini notinot dziju, iegūstam kodolu, bet bez pakāpenības, bez tuvošanās prieka.
3.Tinot izveidot (piemēram, kamolu). Satīt.
PiemēriKamols viņai būtu jānotin, un Jancis tad tas dzijas turētājs..
- Kamols viņai būtu jānotin, un Jancis tad tas dzijas turētājs..
- pārn. Daudzu notikumu pavedieni tinās lielā kamolā.. Pēdīgi kamols izrādījās tik cieši notīts, ka izkļūt no tā vairs nebija iespējams.
Avoti: 5. sējums