notīt
notīt -tinu, -tin, -tin, pag. -tinu; trans.
1.Tinot (ko) apkārt, pārklāt (ar to).
PiemēriNotīt vadu ar izolācijas lenti.
1.1.Tinot apņemt, aplikt (ap ko), parasti vairākkārt, arī cieši.
PiemēriNotīt saiti ap roku.
2.Tinot noņemt nost (ko aptītu).
PiemēriNotīt dziju no spoles.
3.Tinot izveidot (piemēram, kamolu). Satīt.
PiemēriKamols viņai būtu jānotin, un Jancis tad tas dzijas turētājs..
Avoti: 5. sējums