vilkt
vilkt velku, velc, velk, pag. vilku
1.trans. Pieliekot spēku, pārvietot (ko) uz savu pusi, sev līdzi u. tml., neatraujot no virsmas.
PiemēriVilkt ragaviņas.
1.1.Pārvietot (ko) sev līdzi (par transportlīdzekli).
Piemēri..velkot platformas ar baļķiem uz kokzāģētavu.., tusnīja un svilpa lokomotīves, dažbrīd ar negantu šņākoņu izlaizdamas tvaiku mutuļus.
1.2.Pieliekot spēku, vedot (parasti aiz rokas), panākt, ka (cilvēks) seko, iet līdzi.
PiemēriPie bērnudārza Guna pamana Ilgu, kas nāk, Oļeņku aiz rokas vilkdama. Mazā nespēj tikt līdzi mātes solim un sāk gražoties.
1.3.Pieliekot spēku, vedot (parasti pavadā, valgā), panākt, ka (dzīvnieks) seko, iet līdzi.
Piemēri..rokās smagā govs ķēde. Viņa atspērušies velk Magoni garām runkuļu dobēm..
1.4.parasti savienojumā ar «ārā», «laukā», «augšā» Ar vienmērīgu kustību virzīt (ārā, laukā, augšā, parasti ko smagu), būt par cēloni, ka (kas, parasti smags) virzās (ārā, laukā, augšā).
PiemēriVilkt spaini ārā no akas.
1.5.parasti savienojumā ar «ārā», «laukā» Ņemt, virzīt ārā, laukā (ko, kas atrodas iekšā, arī ko iestiprinātu, iedzītu).
PiemēriVilkt naglu no sienas.
1.6.Ņemt (ko no kopuma, no daudziem).
PiemēriKungs noteica citu puisi par pagasta būvmeistaru, un Krišum bija jāvelk numurs.
Stabili vārdu savienojumiVilkt lozi.
1.7.Pieliekot spēku, ar vienmērīgu kustību virzīt (ko) lejup. Būt par cēloni tam, ka (kas) ar vienmērīgu kustību virzās lejup.
PiemēriTaču stieple, gluži pretēji, divu cilvēku svara vilkta, grimusi arvien dziļāk nežēlīgajā kanālā.
1.8.Ar vienmērīgu kustību virzot (piemēram, aizkaru), panākt, ka (tas) veras (vaļā, ciet).
PiemēriBeāte.. vilka aizkarus ciet, lai nepaliek ne mazākā spraudziņa.
1.9.Ar vienmērīgu kustību virzīt (ķermeņa daļu, parasti roku, kāju).
PiemēriMāsa Elza klusi smaida, ļauj man paturēt viņas balto un vēso roku.., tad viņa velk atpakaļ savus pirkstus..
Stabili vārdu savienojumi(Tikko) vilkt kājas. Vilkt kājas.
1.10.intrans. Būt tādam, kas rada novirzi (piemēram, sānis).
Piemēri..[Uģis] apķērās Fičam ap kaklu. ..Taisni noiet bija grūti: kājas tā vien vilka vai nu uz vienu, vai otru pusi.
1.11.intrans. Būt ar novirzi uz vienu pusi (par zāģa, lodes trajektoriju u. tml.).
Piemēri«Pamēģini vien noturēt zāģi taisni, ja tas visu laiku velk uz vienu pusi!»
1.12.pārn. Gādāt, nest (ko, parasti sev).
PiemēriNanijai nebeidzamus strīdus ar Antoniju sagādāja ēdiens. Antonija vilka savā istabā visu, kam vien tika klāt..
1.13.pārn. Censties panākt, lai (kāds) ko dara, parasti iet, brauc līdzi.
Piemēri«Ja tu man tos savus bēdubrāļus vēl reizi vilksi šurp!» saimniece draud. - «Es tak nevilku. Es viņus nekad nevelku,» Vīranauda piesardzīgi taisnojas.
1.14.pārn. Palīdzēt (kādam grūtos apstākļos) izdzīvot.
PiemēriČetrus vēderus vienai pašai paslimai sievietei piebarot! Bet turas pati un velk bērnus.
1.15.pārn. Palīdzēt (piemēram, mācībās).
Piemēri..es nedrīkstu būt bezkaunīga un nepateicīga - vai tad Roberts nebija tas, kas mani pēdējos gados vilka matemātikā un ķīmijā?
2.trans. Makšķerēt, zvejot.
PiemēriJaunais makšķernieks neteica ne vārda, tikai vilka zivis un meta savā kastītē.
Stabili vārdu savienojumiVilkt lomu. Vilkt lomu.
3.trans. Stiept un nostiprināt (vadu, virvi u. tml.). Būvēt, ierīkot (parasti ar vadiem, stieplēm u. tml. saistītas iekārtas, ierīces).
PiemēriVilkt gāzi.
3.1.Stiepjot panākt, ka kļūst garāks.
PiemēriVilkt audumu.
Stabili vārdu savienojumiVilkt (arī stiept) garumā.
3.2.Veidot (piemēram, stigu, robežu u. tml.).
PiemēriMērnieks Beķeris vilka robežu taisni gar Jaunlaņģu ābeļdārzu.
3.3.Darināt (tīklus) — par zirnekļiem.
Piemēri..viņa ir lielisks zibensnovedējs, kad atmosfēra mājās negaidot grasās sakarst vai pār visu galvām velk savus bezjēdzīgi pelēkos tīklus garlaicības zirneklis.
4.trans. Rakstot, zīmējot veidot (burtu, līniju u. tml.).
PiemēriLīdzko nācu skolā un iemācījos drusku burtus vilkt, tūlīt sāku rakstīt mīlestības vēstules.
Stabili vārdu savienojumiVilkt krustu (arī svītru, arī strīpu sar.) pāri.
4.1.pārn. Veidot grimasi.
PiemēriLīzbetei blakus uz klēti iedama, [Preimaniete] vilka muti sāpīgās krunkās.
Stabili vārdu savienojumiVilkt (garu) lūpu. Vilkt seju.
5.trans. Virzīt virsū (parasti ķermenim, ķermeņa daļai apģērbu).
PiemēriVilkt kleitu.
6.trans. Sūcot dzert, sūkt mutē (parasti šķidrumu).
PiemēriMillers tam piegrūž kausu pie lūpām, un Zaķkāja velk lielus guldzienus kā izslāpis zirgs.
6.1.Ieelpot, parasti vairākkārt (piemēram, gaisu, smaržu, dūmus).
PiemēriCik brīnišķīga lieta bija gaiss! ..Elpot. Vilkt plaušās gaisu! Brīnišķīgo gaisu!
Stabili vārdu savienojumiVilkt elpu.
7.trans. Dziedāt, parasti lēni, stiepti.
Piemēri..strēlnieki klusi dungo tautas dziesmas. Pirmās rotas zēni jau sāk vilkt nerātno dziesmas variantu..
7.1.intrans.
PiemēriEs biju dziedātājs no mazām dienām un vilku vecaimātei līdzi. Sākumā tā kā negribēdams, kaunēdamies, bet viņa dziedāja tik atdevīgi, ka arī es atraisījos.
7.2.intrans. Radīt raksturīgas balss skaņas — par putniem.
Piemēri..dzeguzēm un sila strazdiem pievienojušās lakstīgalas... Tepat virs manas galvas krūmājā viena velk kā apreibusi.
7.3.Stiepti runāt.
PiemēriViņa vilka skaņu «e», teikdama to sazvērnieciski un zīmīgi kā zīlniece.
8.trans. Būt tādam, kas rada nepatīkamas sajūtas (par fizisku grūtumu, arī sāpēm).
Piemēri..reizēm, kad plecus velk gurdums, mans bērzs klusi atgādina, ka augšanai nekad nav gala.
8.1.intrans.
Piemēri..Alise.. sāka celt ārā [no ratiem] maisus... Vilka pakrūtē, deniņos zvanīja..
9.trans. Būt tādam, kas izraisa interesi, arī būt tieksmei (uz ko).
Piemēri..dikti jau šo velkot uz visādiem koka darbiem.
9.1.intrans.
PiemēriReinis laikam manīja manu labilo dvēseles stāvokli, viņš piedāvāja uzpīpēt. Man.. prāts uz dūmiem nevilka.
9.2.trans. Radīt interesi, saistīt.
PiemēriPumpuru vilktin vilka Daugavas Kurzemes krasts.
10.parasti 3. pers.; intrans. Plūst aukstam gaisam, pūst vējam. Būt caurvējam.
PiemēriAukstums velk cauri plānajam uzvalciņam un viegli drebina visus locekļus.
Stabili vārdu savienojumiVējš velk.
10.1.Būt ar velkmi.
PiemēriTelpā biezs dūmu un garaiņu slānis, jo plīts, kurā vāji deg slapji prauli, vāji arī velk.
10.2.trans. Putināt ciet (parasti ceļu).
PiemēriCeļu acīm redzami vilka ciet, no rīta kaut cik izbrauktās kupenas tagad novakarē atkal taisījās gludas un auga augstākas.
11.intrans.; sar. Doties1.
PiemēriEs nesapratu, vai dot labu dienu sētsvidū stāvošiem vai vilkt tāpat garām.
12.intrans.; sar. Darboties, būt darba kārtībā (piemēram, par ierīci).
Piemēri..Rudā Bārda stūrēja bez jebkāda uztraukuma, motors vilka bez niķiem, un drīz mēs jau iepeldējām platā, mierīgā atvarā..
13.intrans.; sar. Sist (kādam).
PiemēriZārcinieks.. gribēja saķert skaistuli un nobučot.. Skroderis par tādu bezkaunību iedegās dusmās un vilka vienreiz zārciniekam.
Stabili vārdu savienojumi(Kā) ar kāsi velkams. (Tikko) vilkt dzīvību (retāk garu).
Avoti: 8. sējums