vilkt
vilkt velku, velc, velk, pag. vilku
1.trans. Pieliekot spēku, pārvietot (ko) uz savu pusi, sev līdzi u. tml., neatraujot no virsmas.
PiemēriVilkt ragaviņas.
- Vilkt ragaviņas.
- Andrs dziedādams grieza lapainos zarus un vilka čupā, acīm redzami, būdu gribēja taisīt..
- Valdemārs: Bet visbiežāk man likās, ka es dzirdētu velkam ķēdes pa klonu.
- Smiltis birst siksniņkurpēs, augstie papēži iegrimst, koferis tik smags, ka velc kaut vai pa zemi.
- Ardis spēcīgi vilka airus. Laiva guldzēdama šāvās ezerā.
- Viņa divi melnie zirgi.. vilka smagās ecēšas.
- pārn. Pats neslinko un citiem neļauj. Sieva un dēls Jonatāns apraduši ar šo kārtību. Klusē. Klusē un velk smago vezumu.
1.1.Pārvietot (ko) sev līdzi (par transportlīdzekli).
Piemēri..velkot platformas ar baļķiem uz kokzāģētavu.., tusnīja un svilpa lokomotīves, dažbrīd ar negantu šņākoņu izlaizdamas tvaiku mutuļus.
- ..velkot platformas ar baļķiem uz kokzāģētavu.., tusnīja un svilpa lokomotīves, dažbrīd ar negantu šņākoņu izlaizdamas tvaiku mutuļus.
- «..tu tak labi zini noteikumus. Ja mašīnu velk trosē, kulbā nedrīkst atrasties pasažieri!»
1.2.Pieliekot spēku, vedot (parasti aiz rokas), panākt, ka (cilvēks) seko, iet līdzi.
PiemēriPie bērnudārza Guna pamana Ilgu, kas nāk, Oļeņku aiz rokas vilkdama. Mazā nespēj tikt līdzi mātes solim un sāk gražoties.
- Pie bērnudārza Guna pamana Ilgu, kas nāk, Oļeņku aiz rokas vilkdama. Mazā nespēj tikt līdzi mātes solim un sāk gražoties.
- ..gariņš saņēma veco Ilgumu aiz rokas un vilka pa tumsu sev līdz.
- Viņš Ritu burtiski vilka. Pirksti cieši turēja tās roku..
1.3.Pieliekot spēku, vedot (parasti pavadā, valgā), panākt, ka (dzīvnieks) seko, iet līdzi.
Piemēri..rokās smagā govs ķēde. Viņa atspērušies velk Magoni garām runkuļu dobēm..
- ..rokās smagā govs ķēde. Viņa atspērušies velk Magoni garām runkuļu dobēm..
1.4.parasti savienojumā ar «ārā», «laukā», «augšā» Ar vienmērīgu kustību virzīt (ārā, laukā, augšā, parasti ko smagu), būt par cēloni, ka (kas, parasti smags) virzās (ārā, laukā, augšā).
PiemēriVilkt spaini ārā no akas.
- Vilkt spaini ārā no akas.
- ..Bērziņš ar vienu roku satvēris slīcēju aiz apkakles, ar otru turējies pie stieples un saucis ļaudīm, lai nu velkot augšā.
- Vienu dienu mēs abi strādājām jaunbūvē uz jumta, es ar striķi vilku skaidiņas augšā.
- sal. «Mūsu grēki ir lieli,» vecene sacīja stieptā balsī, it kā vilktu no dziļas mucas sīrupa karoti.
1.5.parasti savienojumā ar «ārā», «laukā» Ņemt, virzīt ārā, laukā (ko, kas atrodas iekšā, arī ko iestiprinātu, iedzītu).
PiemēriVilkt naglu no sienas.
- Vilkt naglu no sienas.
- To [grāmatu] Baumanis ņēma savā glabāšanā un katru vakaru vilka ārā no skapīša, lai lasot.
- Daudzi [karavīri] velk ārā no mantu maisiem zīmuļus un vēstuļpapīru un taisās uz rakstīšanu.
- Viņa pasaka tik maz, it kā katrs vārds būtu simtnieks, kas jāvelk laukā no somiņas..
- Saukts atlaidās vecs kovārnis. Mūžā viņš daudzas reizes bija grūdis knābi zemē un vilcis tārpu, tā notrīdams kailu bezspalvu laukumu ap melnā knābja sakni.
1.6.Ņemt (ko no kopuma, no daudziem).
PiemēriKungs noteica citu puisi par pagasta būvmeistaru, un Krišum bija jāvelk numurs.
- Kungs noteica citu puisi par pagasta būvmeistaru, un Krišum bija jāvelk numurs.
- Grīntāls apgāza cepuri un izkratīja abas pārpalikušās lozes uz ledus. «Mums, Kārlēn, nav ko vilkt,» viņš nosacīja.
Stabili vārdu savienojumiVilkt lozi.
- Vilkt lozi — Izvēlēties un ņemt lozi.
1.7.Pieliekot spēku, ar vienmērīgu kustību virzīt (ko) lejup. Būt par cēloni tam, ka (kas) ar vienmērīgu kustību virzās lejup.
PiemēriTaču stieple, gluži pretēji, divu cilvēku svara vilkta, grimusi arvien dziļāk nežēlīgajā kanālā.
- Taču stieple, gluži pretēji, divu cilvēku svara vilkta, grimusi arvien dziļāk nežēlīgajā kanālā.
1.8.Ar vienmērīgu kustību virzot (piemēram, aizkaru), panākt, ka (tas) veras (vaļā, ciet).
PiemēriBeāte.. vilka aizkarus ciet, lai nepaliek ne mazākā spraudziņa.
- Beāte.. vilka aizkarus ciet, lai nepaliek ne mazākā spraudziņa.
1.9.Ar vienmērīgu kustību virzīt (ķermeņa daļu, parasti roku, kāju).
PiemēriMāsa Elza klusi smaida, ļauj man paturēt viņas balto un vēso roku.., tad viņa velk atpakaļ savus pirkstus..
- Māsa Elza klusi smaida, ļauj man paturēt viņas balto un vēso roku.., tad viņa velk atpakaļ savus pirkstus..
- pārn. Zaķi melo cilpām. Spārnus velkot - irbes..
Stabili vārdu savienojumi(Tikko) vilkt kājas. Vilkt kājas.
- (Tikko) vilkt kājas idioma — Ar grūtībām iet.
- Vilkt kājas — Iet šļūcošā gaitā.
1.10.intrans. Būt tādam, kas rada novirzi (piemēram, sānis).
Piemēri..[Uģis] apķērās Fičam ap kaklu. ..Taisni noiet bija grūti: kājas tā vien vilka vai nu uz vienu, vai otru pusi.
- ..[Uģis] apķērās Fičam ap kaklu. ..Taisni noiet bija grūti: kājas tā vien vilka vai nu uz vienu, vai otru pusi.
- Pēdas sniegā vairs nevar saredzēt, tikai uztaustīt. Un soļi brīžiem.. velk sānis.
1.11.intrans. Būt ar novirzi uz vienu pusi (par zāģa, lodes trajektoriju u. tml.).
Piemēri«Pamēģini vien noturēt zāģi taisni, ja tas visu laiku velk uz vienu pusi!»
- «Pamēģini vien noturēt zāģi taisni, ja tas visu laiku velk uz vienu pusi!»
- «Manējā [šautene] velk drusku pa kreisi,» runāja Dzelzskalējs, pētīdams ieroča piešaudes kartīti..
1.12.pārn. Gādāt, nest (ko, parasti sev).
PiemēriNanijai nebeidzamus strīdus ar Antoniju sagādāja ēdiens. Antonija vilka savā istabā visu, kam vien tika klāt..
- Nanijai nebeidzamus strīdus ar Antoniju sagādāja ēdiens. Antonija vilka savā istabā visu, kam vien tika klāt..
- «Tā runā, ka viņš vilcis visu ko mājā [kara laikā]»..
1.13.pārn. Censties panākt, lai (kāds) ko dara, parasti iet, brauc līdzi.
Piemēri«Ja tu man tos savus bēdubrāļus vēl reizi vilksi šurp!» saimniece draud. - «Es tak nevilku. Es viņus nekad nevelku,» Vīranauda piesardzīgi taisnojas.
- «Ja tu man tos savus bēdubrāļus vēl reizi vilksi šurp!» saimniece draud. - «Es tak nevilku. Es viņus nekad nevelku,» Vīranauda piesardzīgi taisnojas.
- Jau ar pirmajām dienām [redakcijā] viņa mani vilka dažādos darbos.
1.14.pārn. Palīdzēt (kādam grūtos apstākļos) izdzīvot.
PiemēriČetrus vēderus vienai pašai paslimai sievietei piebarot! Bet turas pati un velk bērnus.
- Četrus vēderus vienai pašai paslimai sievietei piebarot! Bet turas pati un velk bērnus.
- «Birutiņa ir labs bērns, es vēl atceros, kā viņa tevi savā laikā vilka, kad vienas pašas palikāt.»
- Vija bērnībā... situsies pa dzīvi pati un vilkusi mazākās māsas un brāli.
1.15.pārn. Palīdzēt (piemēram, mācībās).
Piemēri..es nedrīkstu būt bezkaunīga un nepateicīga - vai tad Roberts nebija tas, kas mani pēdējos gados vilka matemātikā un ķīmijā?
- ..es nedrīkstu būt bezkaunīga un nepateicīga - vai tad Roberts nebija tas, kas mani pēdējos gados vilka matemātikā un ķīmijā?
2.trans. Makšķerēt, zvejot.
PiemēriJaunais makšķernieks neteica ne vārda, tikai vilka zivis un meta savā kastītē.
- Jaunais makšķernieks neteica ne vārda, tikai vilka zivis un meta savā kastītē.
- «Ja mēs jau rītdien ietu augšā selgā? Es zinu vietas, kur tagad varētu vilkt mencas...»
- Ziemas pirmajos mēnešos labi sevi attaisno pludiņmakšķere. Ar to var vilkt raudas, pličus, arī plaužus.
- Dvīņi vilka labu lomu: uz katra trešā āķa bija pa zutēnam.
- Zvejnieki.. vilka bagātīgus lomus, jo te mita ap divsimt piecdesmit sugu zivis..
Stabili vārdu savienojumiVilkt lomu. Vilkt lomu.
- Vilkt lomu — Zvejojot gūt lomu.
- Vilkt lomu idioma — Gūt (kādu) labumu.
3.trans. Stiept un nostiprināt (vadu, virvi u. tml.). Būvēt, ierīkot (parasti ar vadiem, stieplēm u. tml. saistītas iekārtas, ierīces).
PiemēriVilkt gāzi.
- Vilkt gāzi.
- Vilkt instalāciju.
- Tieši uz pārbrauktuves nejauša lode ievainoja kādu kareivi, kas vilka vadus...
- «Vai smagos stabus bedrēs sliet bija labas dienas, kad vilkām.. elektrības līnijas?»
- Šejienieši zināja stāstīt, ka Inciemam cauri vilkta svarīga aizstāvēšanās līnija, jo visi apkārtējie meži bija pilni dzeloņstiepļu žogiem.
3.1.Stiepjot panākt, ka kļūst garāks.
PiemēriVilkt audumu.
- Vilkt audumu.
Stabili vārdu savienojumiVilkt (arī stiept) garumā.
- Vilkt (arī stiept) garumā idioma — Paildzināt, palēnināt.
- Vilkt (arī stiept) laiku garumā idioma — Kavēties, kavēt (ko), parasti ar nolūku.
3.2.Veidot (piemēram, stigu, robežu u. tml.).
PiemēriMērnieks Beķeris vilka robežu taisni gar Jaunlaņģu ābeļdārzu.
- Mērnieks Beķeris vilka robežu taisni gar Jaunlaņģu ābeļdārzu.
- Tāpat kā mātei un vecmāmiņai, Man gribas vilkt vagas un sēklu tur bērt..
- Antijs: Bet kas notiek, kad valsts kļuvusi bagāta? - Abigaila: Tad viņa ceļ pilsētas, rok kanālus, velk šosejas..
- pārn. Daiļumā diža tauta te dzīvoja kopš neminamiem laikiem, kam vēsture nezināja vilkt robežas pagātnes tumsā.
3.3.Darināt (tīklus) – par zirnekļiem.
Piemēri..viņa ir lielisks zibensnovedējs, kad atmosfēra mājās negaidot grasās sakarst vai pār visu galvām velk savus bezjēdzīgi pelēkos tīklus garlaicības zirneklis.
- pārn. ..viņa ir lielisks zibensnovedējs, kad atmosfēra mājās negaidot grasās sakarst vai pār visu galvām velk savus bezjēdzīgi pelēkos tīklus garlaicības zirneklis.
4.trans. Rakstot, zīmējot veidot (burtu, līniju u. tml.).
PiemēriLīdzko nācu skolā un iemācījos drusku burtus vilkt, tūlīt sāku rakstīt mīlestības vēstules.
- Līdzko nācu skolā un iemācījos drusku burtus vilkt, tūlīt sāku rakstīt mīlestības vēstules.
- Divas reizes dienā māsa ar zilsarkanu zīmuli uz temperatūras lapas, kura karājās pie gultas kājgaļa, vilka temperatūras un pulsa līknes.
- Viss mūžs kā zīmes, vilktas bērza tāsī..
- pārn. Velk dzelmē švīkas mākoņkrīts, un vieglas smaršas auklē grava..
Stabili vārdu savienojumiVilkt krustu (arī svītru, arī strīpu sar.) pāri.
- Vilkt krustu (arī svītru, arī strīpu sar.) pāri idioma — 1. Pārsvītrot (ko). Atteikties (no kā), izbeigt (ko).2. Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
- Vilkt paralēles (starp ko) idioma — Salīdzināt (ko), uzskatīt par līdzīgu, atbilstīgu.
4.1.pārn. Veidot grimasi.
PiemēriLīzbetei blakus uz klēti iedama, [Preimaniete] vilka muti sāpīgās krunkās.
- Līzbetei blakus uz klēti iedama, [Preimaniete] vilka muti sāpīgās krunkās.
- «Tad tas jau jauki... tas jau pavisam jauki,» viņš, seju smaidā vilkdams, sacīja..
- Tā vien visas trīs runā, klīrīgi lūpiņas vilkdamās.
Stabili vārdu savienojumiVilkt (garu) lūpu. Vilkt seju.
- Vilkt (garu) lūpu idioma — sar. Gatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem).
- Vilkt seju idioma — Piešķirt sejai kādu izteiksmi.
5.trans. Virzīt virsū (parasti ķermenim, ķermeņa daļai apģērbu).
PiemēriVilkt kleitu.
- Vilkt kleitu.
- Vilkt kurpes.
- Vilkt cimdus rokā.
- Vilkt gredzenu pirkstā.
- ..visu pagājušo ziemu es biju sapņojusi, kādus tērpus vilkšu te [jūrmalā] mugurā, kādos peldmēteļos un peldkostīmos staigāšu..
- ..Valters sāka ģērbties. Vilka siltos zābakus un tēva puskažociņu.
- Elma paskatās ārā: ..no pelēkajām debesīm līdz melnajai zemei nostiepies palss lietus aizkars. Viņa iziet gaitenī, velk vējjaku.
- «Maza maza muižiņa - trīs simti lodziņu?..» - «Nu es zinu: uzpirkstīte [uzpirkstenis], ko māte velk pirkstā, kad šuj.»
6.trans. Sūcot dzert, sūkt mutē (parasti šķidrumu).
PiemēriMillers tam piegrūž kausu pie lūpām, un Zaķkāja velk lielus guldzienus kā izslāpis zirgs.
- Millers tam piegrūž kausu pie lūpām, un Zaķkāja velk lielus guldzienus kā izslāpis zirgs.
- Tas [bērns] sāka kāri vilkt knupīti un kādu laiku aprima..
6.1.Ieelpot, parasti vairākkārt (piemēram, gaisu, smaržu, dūmus).
PiemēriCik brīnišķīga lieta bija gaiss! ..Elpot. Vilkt plaušās gaisu! Brīnišķīgo gaisu!
- Cik brīnišķīga lieta bija gaiss! ..Elpot. Vilkt plaušās gaisu! Brīnišķīgo gaisu!
- Jumiķis jau vilka dūmus no mazās pīpītes..
- Man ir jālaiž mašīnā [labība].. Kakls man putekļiem aizaudzis un nāsis cieti, es tikko velku elpu.
- ..Krišjānis gandrīz nemaz nevarēja paiet, viņš bieži apstājās un tad, līks pārliecies pār savu spieķi, ilgi un grūti vilka elpu.
Stabili vārdu savienojumiVilkt elpu.
- Vilkt elpu — Elpot.
7.trans. Dziedāt, parasti lēni, stiepti.
Piemēri..strēlnieki klusi dungo tautas dziesmas. Pirmās rotas zēni jau sāk vilkt nerātno dziesmas variantu..
- ..strēlnieki klusi dungo tautas dziesmas. Pirmās rotas zēni jau sāk vilkt nerātno dziesmas variantu..
- Spodra, nakti vērodama, bija iesākusi vilkt kādu skumju, tikko sadzirdamu melodiju..
- Te kāda žēla, bet diezgan vienaldzīga sievietes balss vilka dziesmu «Es labprāt vēlētos, tikai nezinu, ko».
7.1.intrans.
PiemēriEs biju dziedātājs no mazām dienām un vilku vecaimātei līdzi. Sākumā tā kā negribēdams, kaunēdamies, bet viņa dziedāja tik atdevīgi, ka arī es atraisījos.
- Es biju dziedātājs no mazām dienām un vilku vecaimātei līdzi. Sākumā tā kā negribēdams, kaunēdamies, bet viņa dziedāja tik atdevīgi, ka arī es atraisījos.
7.2.intrans. Radīt raksturīgas balss skaņas – par putniem.
Piemēri..dzeguzēm un sila strazdiem pievienojušās lakstīgalas... Tepat virs manas galvas krūmājā viena velk kā apreibusi.
- ..dzeguzēm un sila strazdiem pievienojušās lakstīgalas... Tepat virs manas galvas krūmājā viena velk kā apreibusi.
- Virs zemeņlauka riņķoja pāris plēsonīgu kaiju. Tālāk krūmājā vilka vālodze.
7.3.Stiepti runāt.
PiemēriViņa vilka skaņu «e», teikdama to sazvērnieciski un zīmīgi kā zīlniece.
- Viņa vilka skaņu «e», teikdama to sazvērnieciski un zīmīgi kā zīlniece.
- «Mūsu akā tik garšīgs ūdens?» - ..«Pārlieku.» Mārtiņš, acis nolaidis, velk caur zobiem.
- «Bā-a, August, tas pavisam nesmuki, es no tevis to negaidīju,» Eidis žēlabainā balsī vilka.
8.trans. Būt tādam, kas rada nepatīkamas sajūtas (par fizisku grūtumu, arī sāpēm).
Piemēri..reizēm, kad plecus velk gurdums, mans bērzs klusi atgādina, ka augšanai nekad nav gala.
- ..reizēm, kad plecus velk gurdums, mans bērzs klusi atgādina, ka augšanai nekad nav gala.
- Veprēns kvieca, [spaiņa] stīpa vilka roku, cūkēdiens lēni un pierasti šļakājās..
8.1.intrans.
Piemēri..Alise.. sāka celt ārā [no ratiem] maisus... Vilka pakrūtē, deniņos zvanīja..
- ..Alise.. sāka celt ārā [no ratiem] maisus... Vilka pakrūtē, deniņos zvanīja..
- ..Valdis Strūga sajuta garas, nepārtrauktas sāpes lielajā gūžas locītavā.. Labajā pusē bakstīja, vilka, urdīja ar neasu kaltu.
- Zem sirds nejauka, velkoša sāpe. Tā vienmēr, ja pārgurst un sanervozē par daudz.
9.trans. Būt tādam, kas izraisa interesi, arī būt tieksmei (uz ko).
Piemēri..dikti jau šo velkot uz visādiem koka darbiem.
- ..dikti jau šo velkot uz visādiem koka darbiem.
9.1.intrans.
PiemēriReinis laikam manīja manu labilo dvēseles stāvokli, viņš piedāvāja uzpīpēt. Man.. prāts uz dūmiem nevilka.
- Reinis laikam manīja manu labilo dvēseles stāvokli, viņš piedāvāja uzpīpēt. Man.. prāts uz dūmiem nevilka.
- ..agri izejam no mājas un soļojam. Jo ātrāk ejam, jo tā vien velk... paskriet.
9.2.trans. Radīt interesi, saistīt.
PiemēriPumpuru vilktin vilka Daugavas Kurzemes krasts.
- Pumpuru vilktin vilka Daugavas Kurzemes krasts.
- ..pie Elīzas mani vilka viņas latviešu valoda. Viņas mutē tā skanēja kā vālodzes balss uz skaidru laiku.
10.parasti 3. pers.; intrans. Plūst aukstam gaisam, pūst vējam. Būt caurvējam.
PiemēriAukstums velk cauri plānajam uzvalciņam un viegli drebina visus locekļus.
- Aukstums velk cauri plānajam uzvalciņam un viegli drebina visus locekļus.
- Ieplakās gaiss virmoja silts un vasarīgs, bet augstākajās vietās vilka īsts rudens drēgnums.
- Māte gan aizbāza to [logu] ar vecām lupatām, bet tomēr diezgan stipri vilka..
- No austrumiem vilka dzestrs vējš un purināja viņas vara krāsas cirtas.
Stabili vārdu savienojumiVējš velk.
- Vējš velk — Saka, ja telpā, vietā u. tml. ir jūtama gaisa plūsma.
10.1.Būt ar velkmi.
PiemēriTelpā biezs dūmu un garaiņu slānis, jo plīts, kurā vāji deg slapji prauli, vāji arī velk.
- Telpā biezs dūmu un garaiņu slānis, jo plīts, kurā vāji deg slapji prauli, vāji arī velk.
- ..slava, ka Dūdas mūrētās krāsnis un plītis silst un velk vislabāk, gāja no mutes mutē.
- Edmunds pieliecās un paskatījās kamīna iekšienē uz augšu. «Hm... Tāds nevar vilkt, nepareizi uzmūrēts..»
10.2.trans. Putināt ciet (parasti ceļu).
PiemēriCeļu acīm redzami vilka ciet, no rīta kaut cik izbrauktās kupenas tagad novakarē atkal taisījās gludas un auga augstākas.
- Ceļu acīm redzami vilka ciet, no rīta kaut cik izbrauktās kupenas tagad novakarē atkal taisījās gludas un auga augstākas.
11.intrans.; sar. Doties1.
PiemēriEs nesapratu, vai dot labu dienu sētsvidū stāvošiem vai vilkt tāpat garām.
- Es nesapratu, vai dot labu dienu sētsvidū stāvošiem vai vilkt tāpat garām.
- Ainis ilgi ar skatieniem pavada sarkano ziedu [meitenes kamzoli], kas slīd arvien tālāk baltajā sniega laukā.. Jā, Mudīte velk taisni uz Purvsalu.
- Uz vienu reizi [mežā] zari sāk brīkšķēt - var just, ka nu [mežacūka] velk man taisni virsū.
12.intrans.; sar. Darboties, būt darba kārtībā (piemēram, par ierīci).
Piemēri..Rudā Bārda stūrēja bez jebkāda uztraukuma, motors vilka bez niķiem, un drīz mēs jau iepeldējām platā, mierīgā atvarā..
- ..Rudā Bārda stūrēja bez jebkāda uztraukuma, motors vilka bez niķiem, un drīz mēs jau iepeldējām platā, mierīgā atvarā..
13.intrans.; sar. Sist (kādam).
PiemēriZārcinieks.. gribēja saķert skaistuli un nobučot.. Skroderis par tādu bezkaunību iedegās dusmās un vilka vienreiz zārciniekam.
- Zārcinieks.. gribēja saķert skaistuli un nobučot.. Skroderis par tādu bezkaunību iedegās dusmās un vilka vienreiz zārciniekam.
- Vēzis: Nudien, puika, ka es tev vilkšu ar kādu mietu!
- ..dūšīgā [meitene] piesarka, atvēzēja portfeli un vilka [zēnam] Jāko..
Stabili vārdu savienojumi(Kā) ar kāsi velkams. (Tikko) vilkt dzīvību (retāk garu).
- (Kā) ar kāsi velkams idioma — sar. Saka par gausu, slinku cilvēku.
- (Tikko) vilkt dzīvību (retāk garu) idioma — 1.sar. Dzīvot ļoti lielā trūkumā.2. Būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku).
- Prāts (arī sirds) velk (arī silst, nesas) idioma — 1. Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).2. Saka, ja ir interese par ko.
- Velk kā magnēts idioma — Saka par to, kas neatvairāmi saista uzmanību.
- Vilkt (arī dziedāt, sākt) citu dziesmu (arī meldiju) idioma — sar. Runāt, rīkoties, izturēties citādi nekā iepriekš.
- Vilkt (arī raut, maukt, plēst) ādu pār acīm idioma — vienk. Nežēlīgi izmantot, nežēlīgi izturēties.
- Vilkt (arī raut) sērkociņu — Cieši berzējot sērkociņu (gar ko), panākt, ka tas sāk degt.
- Vilkt (arī vilināt) (savos) tīklos (retāk valgos) idioma — Vilinot, kārdinot (ie)saistīt (kādu) sev vēlamā rīcībā, pasākumā.
- Vilkt (garo) meldiju (arī meldiņu) idioma — sar. Raudāt (parasti par bērniem).
- Vilkt gaismā (retāk dienas gaismā, arī dienasgaismā) idioma — sar. Atmaskot.
- Vilkt konsekvences — Secināt, loģiski pamatot.
- Vilkt krampjus — sar. Spēkoties, satverot ar vienu pirkstu pretinieka saliektu pirkstu un cenšoties to atliekt.
- Vilkt kuba sakni — mat. Konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi divas reizes, dotu zemsaknes skaitli.
- Vilkt kvadrātsakni — mat. Konstatēt skaitli, kas, reizināts ar sevi vienu reizi, dotu zemsaknes skaitli.
- Vilkt savas dienas idioma — Dzīvot nožēlojamu dzīvi.
- Vilkt uguni — Berzējot ko (parasti sērkociņu), panākt, ka rodas uguns.
- Vilkt uz zoba idioma — sar. Izzobot (kādu).
Avoti: 8. sējums