Paplašinātā meklēšana

Meklējam vilkt.

Atrasts vārdos (27):

Atrasts vārdu savienojumos (69):

Atrasts skaidrojumos (329):

(Sa)vilkties (arī (sa)rauties) kamolā (Pie)vilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem).
stīvēt Ai pūlēm, grūtībām ģērbt, vilkt (ko ciešu, šauru).
galva Ap šo ķermeņa daļu, uz šīs ķermeņa daļas vai pāri šai ķermeņa daļai (ko uzlikt, uzvilkt).
pāraut Apaut (kājas) vēlreiz, no jauna. Uzvilkt (kājās) citas zeķes, apavus.
izģērbt Aplaupīt (kādu), novelkot vai liekot novilkt apģērbu un atņemot to.
pārjozt Apņemt, savilkt, pārsiet (piemēram, ar jostu, siksnu).
uzkārst Apstrādājot (audumu), izveidot uz (tā) virsmas irdenu, pūkainu, mīkstu no dzijām izvilktu šķiedru galu virsslāni.
gumijot Apvilkt ar gumiju.
apvilkties Apvilkt sev (ko).
iedrīksnāt Ar asu priekšmetu ievilkt, ieveidot (kādā virsmā, piemēram, zīmes).
polsteris Ar audumu, ādu u. tml. materiālu apvilkta elastīga spilvenveida detaļa (piemēram, mēbelēm).
spraukt Ar grūtībām virzīt (samā vietā, spraugā u. tml.). Ar grūtībām virzīt kam virsū, vilkt (parasti ko šauru).
ačgārns Ar iekšpusi uz āru (uzvilkt apģērba gabalu).
rīvēt Ar iespiedienu vairākkārt vilkt (ko) šurp turp (pa kādu virsmu, gar kādu virsmu).
iegulties Ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko). Iegult (3).
iegult Ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko). Iegulties (4).
zirgs Ar mīkstu materiālu pārvilkts baļķis, kam ir četras kājas un ko izmanto par vingrošanas rīku (piemēram, atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
aizmocīt Ar mokām aizgādāt (aiznest, aizvilkt u. tml.).
kaķēt Ar namdara darbarīku (kaķi) ievilkt svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās.
kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa ko (parasti ar ko asu), dalīt nost (ko no tā). Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (pa ko), dalot ko nost.
rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, parasti ķermeņa daļu, piemēram, ziežot, masējot). Ar šādu kustību ziest (ķermeņa daļā zāles). Berzēt (1).
berzēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, piemēram, tīrot, ieziežot, masējot).
skrāpēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt pa (kā) virsmu (parasti ar ko asu) tā, ka kas atdalās no tās.
uzstiept Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (apģērba gabalu).
uzspīlēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (ko cieši pieguļošu, arī neatbilstoši maza izmēra, piemēram, apģērbu).
uzstīvēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu).
uzstūķēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu).
stibīt Ar pūlēm, grūtībām nest, arī vilkt, stumt (ko smagu).
stiept Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piemēram, nest, vilkt, vest).
stīvēt Ar pūlēm, grūtībām pārvietot, virzīt (piemēram, nest, vilkt, vest). Stiept (4).
plūkāt Ar rāvieniem vairākkārt vilkt, plēst (ko).
vilkties Ar savu pirkstu satverot pretinieka pirkstu, censties to pievilkt sev klāt vai atliekt.
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību stiept, arī vilkt (ko pieaugušu, ieaugušu, iestiprinātu u. tml.) tā, ka (tas) izvirzās (no kā).
atraut Ar strauju kustību attālināt, strauji atvilkt nost (atpakaļ, sānis). _imperf._ Raut nost.
saraut Ar strauju kustību, ar rāvienu savilkt, nostiept (piemēram, grožus, pavadu).
sarīvēt Ar, parasti stipru, piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko pa ķermeņa daļas virsmu, piemēram, ziežot, masējot). Arī saberzēt (1).
atvilkt Atbīdīt (aizvilktus aizkarus, priekškarus).
nolaist Atbrīvojot (kā) uzvilkto, uzlocīto u. tml. malu, galu, panākt, ka (tas) noslīd lejā un nokarājas nobīdīt uz leju (ko paceltu) tā, ka (tas) aizsedz ko, ir priekšā kam.
atvilkties Atpūsties. Atvilkt elpu.
tupēt Atrasties balstā (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par putniem).
iztvert Ātri izņemt, izvilkt (no kurienes, kur u. tml.).
uzšņāpt Ātri, arī pavirši uzvilkt (piemēram, svītru), arī uzzīmēt.
atlaisties Atšķirties (par tādiem, kas saķērušies). Tikt atslābinātam (par ko savilktu).
ķeksēt Bīdīt, grūstīt, vilkt (ar ko tievu, smailu), lai izdabūtu laukā (piemēram, no grūti pieejamas vietas).
segt Būt apģērbtam, uzvilktam (par apģērbu, apģērba gabalu).
apvilkt Cieši apklāt (parasti ar ādu, audumu) un nostiprināt. Pārvilkt. Apšūt.
sajozt Cieši apņemt, savilkt (piemēram, jostu, siksnu) kam apkārt.
ierauties Cieši iekļauties, ievilkties (piemēram, mētelī, apkaklē, parasti aiz aukstuma).
sarauties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties (parasti aiz, aukstuma, sāpēm).
savilkties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties. Arī sarauties (2).
sačokuroties Cieši sarauties, savilkties (piemēram, aiz aukstuma, sāpēm) - par cilvēkiem, arī dzīvniekiem.
sažņaugties Cieši savilkties (ap ko).
velce Darbība --> vilkt.
vilkšana Darbība --> vilkt.
savilce Darbība, process --> savilkt (4).
slēgt Darbinot īpašu (iemontētu, piestiprinātu) mehānismu, radīt vai pārtraukt savienojumu starp ko kustināmu (piemēram, starp durvīm, vāku, atvilktni) un kādu nekustīgu detaļu, elementu (piemēram, aili).
savilcējs Darītājs --> savilkt.
vilcējs Darītājs --> vilkt.
tamburīns Dienvideiropā izveidots sitamais mūzikas instruments - apaļš rāmis, kuram ir pārvilkta āda un kurā ir iestiprināti zvārgulīši.
pārvelkams Divd. --> pārvilkt.
uzvelkams Divd. --> uzvilkt.
velkams Divd. --> vilkt.
atelpot Dziļi ievilkt elpu.
aizdzīt Dzīstot sakļauties kopā, pārvilkties ar ādas kārtiņu. Sadzīt.
kulise Garens, iekārts auduma gabals, garens, ar audumu apvilkts ietvars, arī garena koka vai metāla plāksne, ko novieto skatuves, estrādes sānos paralēli rampai (sānu aizsegšanai, dekorācijas papildināšanai).
rakstāmgalds Garīgam darbam (parasti rakstīšanai, lasīšanai) paredzēta galdam līdzīga mēbele, parasti ar vienu vai diviem skapīšiem, atvilktnēm, plauktiem
ieart Iecirst (kur iekšā) un pavilkt (piemēram, nagus, piešus).
sedulka Iejūga sastāvdaļa - ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
atslēga Iemontēta ierīce, mehānisms (durvīs, atvilktnē u. tml.) aizslēgšanai.
slēdzene Iemontēts, piestiprināts mehānisms (piemēram, durvju, vārtu, atvilktņu) slēgšanai.
pēda Iespiedumi, nospiedumi, kādas pazīmes, ko atstājusi šī orgāna apakšējā daļa, arī uzvilktu apavu, zeķu apakšējā daļa, saskaroties ar kādu pamatu.
iežņaugties Iespiesties, iegriezties (kur iekšā) - par cieši savilktu auklu, jostu u. tml.
novilkt Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no pienākošās summas, algas u. tml.). Atvilkt (6).
apvērt Ievērt, ievilkt (visapkārt auklas, saites, parasti pastalām, vīzēm).
iegriezt Ievilkt (izmežģītu locītavu).
ietērpt Ievilkt (piemēram, rokas cimdos, kājas apavos).
iešņaukt Ievilkt degunā.
aizskrambāt Ievilkt nedziļu skrambu. _biežāk_ Ieskrambāt.
iemiegt Ievilkt starp kājām (asti).
sasvītrot Ievilkt, izveidot (kur) vairākas, daudzas svītras.
ieraut Ievirzīt uz iekšu (ķermeņa daļu). Ievilkt (4).
ielogs Iezīmētas, apvilktas kontūras (teksta, attēla malās).
valkāt Ilgāku laiku, parasti ģērbties (noteiktā apģērbā, apģērba gabalā). Ilgāku laiku, parasti vilkt mugurā, kājās (noteiktu apģērbu, apavus).
seifs Īpaša telpa (parasti bankā), kur ir novietoti šādi skapji, kastes, atvilktnes.
matracis Izņemams (gultas vai dīvāna) atsperu karkass, kas pārklāts ar mīkstu polsterējumu un apvilkts ar drānu. Īpaši izgatavots biezs, mīksts paklājs gulēšanai.
izzvejot Izņemt, izvilkt (piemēram, no kabatas).
aizstiept Izstiepjot, izplešot aizvilkt (līdz kādai vietai, uz kurieni, kam priekšā u. tml.) - auklu, drēbi u. tml.
izvērt Izvilkt (ko ievērtu).
izcelt Izvilkt (no ūdens). Izmakšķerēt.
izņemt Izvilkt (parasti roku).
novilkt Izvilkt (piemēram, virvi) pāri (kam) vairākās vai daudzās vietās.
izzvejot Izvilkt (priekšmetu, piemēram, no upes, ūdens).
izķeksēt Izvilkt, izdabūt (parasti ar ķeksi).
izdabūt Izvilkt, izņemt (no kurienes, kur u. tml.), parasti ar pūlēm, grūtībām.
ekstrahēt Izvilkt, izraut.
izzvejot Izvilkt, izsmelt (no trauka).
Pievilkt kāju Klibojot mazliet vilkt kāju gar zemi.
červelēties Kļūt červeļainam. Sarauties, savilkties.
čokuroties Kļūt nelīdzenam, grumbuļainam. Sarauties, savilkties (piemēram, no karstuma). Krokoties, grumboties (piemēram, par ādu, drēbi).
atslābt Kļūt vaļīgam vai vaļīgākam (par ko savilktu).
sekretārs Kombinēta mēbele - grāmatu plaukts ar atvilktnēm un izvelkamu vai nolaižamu plātni rakstīšanai.
piekrokot Krokojot mazliet savilkt (audumu, apģērba detaļu). Krokojot piestiprināt (piemēram, apģērba detaļu pie apģērba).
magnēts Ķermenis, kam piemīt magnētiskas īpašības un kas telpā ap sevi rada magnētisko lauku un spēj pievilkt dzelzi, niķeli un dažas citas vielas.
gravitācija Ķermeņu vispārīga fizikāla īpašība savstarpēji pievilkties ar spēkiem, kas atkarīgi no to masām un savstarpējā attāluma.
rauties Liekties, vilkties uz iekšu (parasti aiz aukstuma, sāpēm, bada) - par ķermeņa daļām.
maskot Likt, vilkt (kam) masku (1).
stīpot Likt, vilkt (parasti traukam) stīpu.
Kā pieaudzis Ļoti cieši klāt, tā ka nevar atdalīt, noņemt, novilkt.
atgūties Ļoti strauji, bet brīžiem pārtraucot darbību, lai ievilktu elpu.
atņemties Ļoti strauji, bet brīžiem pārtraucot darbību, lai ievilktu elpu.
vilktspēja Maksimālais smagums, ko spēj pavilkt (piemēram, zirgs).
izmakšķerēt Makšķerējot izvilkt (zivi).
izmaukt Maucot izvilkt (no kurienes).
nomaukt Maucot novirzīt, novilkt nost (ko tādu, kas apņem, aptver).
uzmaukt Maucot uzvirzīt, uzvilkt virsū (uz kā, kam, arī kur).
pašķiebt Mazliet, daļēji savilkt (piemēram, lūpas).
šķērsmērogs Mērogs, grafisks attēlojums, kas sastāv no vienādos attālumos novilktām paralēlām līnijām, kuras šķērso perpendikulāras un slīpas līnijas. Lineāls, uz kura ir šāds attēlojums.
pavalkāt Neilgu laiku vairākkārt vilkt šurp turp.
spīļsavienojums Nekustīgs, izjaucams savienojums, kuru nodrošina berzes spēki vai saskarvirsmu formu mijiedarbība un kurā aptverošā šķeltā detaļa tiek savilkta.
aizvazāt Nevīžīgi aiznest, aizvilkt. _imperf._ Vazāt prom. Nevīžīgi nogādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
atvazāt Nevīžīgi atnest, atvilkt.
noķeksēt Nodabūt, novilkt lejā, nost, parasti ar ķeksi vai tam līdzīgu priekšmetu.
atvilkt Noģērbt (parasti virsdrēbes). Novilkt.
ielogot Norobežot ar apvilktām kontūrām (tekstu).
nonākt Noslīdēt, tikt novilktam nost.
pārsvītrot Novērtējot par nederīgu (tekstu, tā daļu), pārvilkt (tam) svītru.
noaut Novilkt (apavus, zeķes).
noģērbt Novilkt (apģērba gabalu, apģērbu).
noģērbt Novilkt (kādam) apģērba gabalu, apģērbu.
nobraukt Novilkt (pār ko, gar ko u. tml. ar roku, priekšmetu).
izkāpt Novilkt (parasti apavus, bikses).
noraust Novilkt (parasti ar roku, drānu) gar (ko).
nobraucīt Novilkt (parasti roku gar ko).
atģērbt Novilkt (parasti virsdrēbes). Noģērbt.
izģērbt Novilkt apģērbu (kādam), tā ka (tas) kļūst kails. Novilkt (kādam) lielāko daļu apģērba gabalu.
noģērbties Novilkt sev apģērba gabalu, apģērbu.
izģērbties Novilkt sev daļu apģērba gabalu un palikt atlikušajā apģērba.
Izģerbties līdz pusei Novilkt sev visu apģērbu līdz jostas vietai.
izģērbties Novilkt sev visu apģērbu.
novilkties Novilkt sev, parasti virsdrēbes.
pausot Novilkt, kopēt (ko) uz caurspīdīga vai gaismjutīga materiāla (parasti papīra).
novalka Novilkti apģērba gabali, arī netīri, savalkāti apģērba gabali.
raisīt Ņemt nost, vilkt nost (parasti aizdarītu apģērba gabalu).
atlaist Padarīt vaļīgāku (ko cieši savilktu).
žāvēties Pakļaut sevi, parasti siltuma, iedarbībai, lai panāktu, ka izžūst uzvilktais slapjais apģērbs (par cilvēku).
nostiept Palēnināti runājot, noteikt, pateikt. Novilkt (11).
priekšklājs Papīrs (iesietas grāmatas vāku iekšpusē), kura viena puse uzvilkta vākam, bet otra atstāta kā brīva lapa (grāmatas priekšā un beigās).
Nākt (arī kāpt) augšā Parādīties virs apvāršņa, savilkties (par mākoņiem), tuvoties (par negaisu, lietu).
Nākt (arī kāpt) augšā Parādīties virs apvāršņa, savilkties (par mākoņiem), tuvoties (par negaisu, lietu).
pavilkt Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) vilkt.
aizdūmakot Pārklāt, aizvilkt ar dūmaku.
pārmaukt Pārvilkt (citas zeķes, cimdus).
pāršvīkāt Pārvilkt (kam) švīku vai švīkas.
pārbraukt Pārvilkt (pār kā virsmu, ar roku, priekšmetu u. tml.).
orpēt Pārvilkt kuģi ostā ar orpenkura un orpes palīdzību.
pārsvītrot Pārvilkt svītru (ar ko).
aizdūmot Pārvilkties, pārklāties (ar dūmiem, arī miglu, putekļiem u. tml.).
aizdūmakot Pārvilkties, pārklāties ar dūmaku.
apdūmēt Pārvilkties, pārklāties ar dūmiem, dūmaku.
Padot (arī pasniegt) mēteli, kažoku u. tml Pasniegt (mēteli, kažoku u. tml.) un palīdzēt uzvilkt.
Pasniegt (arī padot) mēteli, kažoku u. tml Pasniegt (mēteli, kažoku u. tml.) un palīdzēt uzvilkt.
izvilkums Paveikta darbība, rezultāts --> izvilkt (5).
pārvilkums Paveikta darbība, rezultāts --> pārvilkt (5).
pasvītrojums Paveikta darbība, rezultāts --> pasvītrot (1). Svītra, kas ir pavilkta (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu.
savilkums Paveikta darbība, rezultāts --> savilkt (1).
savilkums Paveikta darbība, rezultāts --> savilkt (2).
savilkums Paveikta darbība, rezultāts --> savilkt (4).
savilkums Paveikta darbība, rezultāts --> savilkt (5): arī krokojums.
savilkums Paveikta darbība, rezultāts --> savilkt (6).
savilkums Paveikta darbība, rezultāts --> savilkt (7).
pabraukt Pavilkt pa kādu virsmu (piemēram, ar roku, priekšmetu).
pasvītrot Pavilkt svītru (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu.
pastīvēt Pavilkt.
kumode Pazema, skapim līdzīga mēbele ar atvilktnēm (galvenokārt drēbju glabāšanai).
venteris Pēc lamatu principa veidots zvejas rīks, kas gatavots no diedziņu, klūdziņu, stiepļu u. c. pinuma, kas uzvilkts uz stīpām.
normāle Perpendikuls pret pieskari vai pieskarplakni, kas ir novilkts pieskaršanās punktā.
Trošu ceļš Piekarceļš - trose vai troses, kuras ir izvilktas starp balstiem un kurās ir iekārtas vagonetes, kausi, krēsli u.tml.
pievilkt Piepildīt, pārklāt (parasti ar sniegu, smiltīm) - par vēju. Aizvilkt (4).
Paņemt tauvā Piesaistīt ar ko (parasti transportlīdzekli) pie cita transportlīdzekļa, lai (to) vilktu.
Paņemt tauvā Piesaistīt ar ko (transportlīdzekli) pie cita transportlīdzekļa, lai (to) vilktu.
Sarauties (arī savilkties) kamolā Pievilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem).
Savilkties (arī sarauties) kamolā Pievilkt galvu pie kājām, cenšoties kļūt mazam, neievērojamam (par dzīvniekiem).
pievilkties Pievilkt savu ķermeni (pie kā, kam klāt).
ieraut Pievilkt sev klāt (parasti asti).
pieraut Pievirzīt, pievilkt klāt (piemēram, ķermeņa daļu pie ķermeņa).
diagonālplakne Plakne, kas novilkta caur daudzskaldņa trim virsotnēm, kuras neatrodas vienā plaknē.
vīties Plandīties (mastā). Plandoties tikt vilktam (mastā) - piemēram, par karogu.
dūre Plaukstā savilkti pirksti. Roka ar plaukstā savilktiem pirkstiem.
izplūkt Plūcot izvilkt, izplēst. Plūcot padarīt retāku.
izplūkāt Plūkājot izvilkt, izplēst. Plūkājot padarīt retāku.
birojs Rakstāmgalds ar plauktiem, atvilktnēm, rakstāmpulti.
elsot Raudot krampjaini ievilkt elpu.
aizraut Raujot attālināt. _imperf._ Raut prom. Raujot nogādāt, novietot (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Strauji, ar rāvienu aizvilkt.
izraustīt Raustot izvilkt, izplēst (daudzus vai visus augus, to daļas).
ievilkties Refl. --> ievilkt (9). Tikt ievilktam.
izvilkties Refl. --> izvilkt (1). Tikt izvilktam.
pavilkties Refl. --> pavilkt (1). Tikt pavilktam.
savilkties Refl. --> savilkt (4). Tikt savilktam.
savilkties Refl. --> savilkt (5). Tikt savilktam.
savilkties Refl. --> savilkt (6). Tikt savilktam.
uzvilkties Refl. --> uzvilkt (1).
uzvilkties Refl. --> uzvilkt (3). Tikt uzvilktam.
uzvilkties Refl. --> uzvilkt (6). Tikt uzvilktam.
vilkties Refl. --> vilkt (1). Tikt vilktam (par priekšmetiem).
novilkties Refl.--> novilkt (12). Tikt novilktam.
atvilkums Rezultāts --> atvilkt (6). Atvilktā naudas summa. Atskaitījums.
Virves vilkšana Sacensība, kurā viena komanda, velkot aiz virves, cenšas pārvilkt robežlīnijai otru komandu.
pievilkt Sakrokot, savilkt (piemēram, apģērbu, tā daļu).
saritināties Saliekt ķermeni un cieši pievilkt locekļus, arī galvu pie tā (guļot, sēžot) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem. Savilkt ķermeni lokos (piemēram, par čūskām, tārpiem).
samesties Saliekties, savilkties u. tml. (parasti nespēkā, sāpēs, bēdās).
sačurnēties Sarauties (2), savilkties (3).
aizvilkties Sašaurināties, savilkties (piemēram, par cilpu).
sažņaugt Savelkoties cieši saspiest (piemēram, par cilpu, auklu). Cieši savilkt (ap ko, piemēram, auklu).
vilkšana Savienojumā «virves vilkšana»: sacensība, kurā viena komanda, velkot aiz virves, cenšas pārvilkt robežlīnijai otru komandu.
vilkšus Savienojumā ar verba «vilkt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
mezgls Savienojums (diegiem, auklām u. tml.), ko veido, (tos) sasienot. Ciešs iesējums (piemēram, pavedienā). Savilkta cilpa.
sašvīkāt Savilkt (kur) vairākas, daudzas švīkas.
ievirzīt Savilkt (ķermeņa daļu) tā, ka rodas padziļinājums.
aizvilkt Savilkt (piemēram, mezglu, rāvējslēdzēju).
pievilkt Savilkt ciešāk (piemēram, auklu), velkot (ko), palielināt (tā) spriegumu.
(Sa)raukt (arī (sa)raut, (sa)vilkt) pieri (grumbās, krunkās) Savilkt pieres ādu tā, ka tajā izveidojas grumbas, krunkas.
piesvītrot Savilkt svītras (kur) lielākā daudzumā.
sašķobīt Savilkt šķībi, greizi (seju, tās daļu).
piešvīkāt Savilkt švīkas (kur) lielākā daudzumā.
kontrahēt Savilkt, saraut (piemēram, muskuļus, locekļus, orgānus).
ieritināties Savilkties (kopā), ielocīties (uz iekšu).
sašķobīties Savilkties šķībi, greizi (par seju, tās daļu).
sabozties Savilkties, sarauties, arī ieslēpties (piemēram, apģērba gabalā), parasti aiz aukstuma.
ievilkt Sīki sakrokot, savilkt (piemēram, apģērbu, tā daļu).
bungas Sitamais mūzikas instruments - koka vai metāla cilindrs, kam abi gali pārvilkti ar ādu.
novilkt Skarot vilkt, virzīt un pabeigt vilkt, virzīt pār (ko), gar (ko).
diližanss Slēgts, daudzvietīgs, zirgu vilkts transportlīdzeklis (pasažieru, pasta pārvadāšanai pirms dzelzceļu un automobiļu transporta).
ieraut Smēķējot strauji ievilkt (dūmus).
saraut Spēcīgi savilkt, arī cieši saliekt (ķermeņa daļu).
plēst Spēcīgi, ar asu kustību vilkt (ko, kādu aiz kā).
apraut Steigā, arī pavirši, nekārtīgi apģērbt, uzvilkt.
ielēkt Steigšus uzvilkt (bikses, apavus).
pastiept Stiepjot pavilkt, pavirzīt garumā.
žņaugties Stingri, cieši vilkties kopā (par ķermeņa daļām, parasti pirkstiem, rokām).
atraut Strauji atbīdīt, atvilkt vaļā (piemēram, durvju aizbīdni). Strauji izvilkt (atvilktni).
atraut Strauji atvilkt vaļā (ko aizkārtu, piekārtu).
izraut Strauji izņemt, izvilkt (no kurienes, kur).
izraut Strauji izvilkt, izvest (piemēram, transportlīdzekli).
noraut Strauji novilkt (apģērbu, apavus). Strauji nomaukt, noņemt (ko uzmauktu, apsietu).
noraut Strauji novilkt (priekšmetu nost no kurienes, kur u. tml.).
noraut Strauji novilkt (priekšmetu) gar (ko), garām (kam).
noraut Strauji novilkt lejā (priekšmetu no kurienes, kur u. tml.).
nosviest Strauji novilkt sev (apģērbu, apavus). Nomest (3).
nomest Strauji novilkt sev (apģērbu, apavus). Nosviest (3).
raut Strauji ņemt, vilkt (no kurienes, kur).
pārraut Strauji pārvilkt (pāri kam, pār ko). Strauji velkot, novietot pāri (kam), pār (ko).
piecirst Strauji pievilkt, pieraut (savu ķermeņa daļu) sev klāt.
izķert Strauji satvert un izvilkt, izdabūt (no kurienes).
uzmest Strauji uzlikt (uz kādas ķermeņa daļas). Arī strauji uzvilkt (mugurā).
uzmesties Strauji uzlikt sev (uz ķermeņa daļas); arī strauji uzvilkt sev (mugurā).
ķert Strauji virzīt (kur) roku, lai ko izņemtu, izvilktu.
pieraut Strauji, ar rāvienu pievilkt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
iebrāzt Strauji, spēcīgi ievilkt (piemēram, dziļu svītru, robu).
lira Strinkšķināmais sengrieķu mūzikas instruments ar izliektu rāmi un pār to uzvilktām dažāda skaņojuma stīgām.
galds Šādas mēbeles atvilktne, skapītis.
uzbraucīt Šādi uzvilkt (piemēram, cimdus).
vaibstīties Šķoboties, raustoties vilkties grimasē (par seju, tās daļu).
nošļukt Šļūkot uz leju, novietoties zemāk vai zemu (kur, uz kā u. tml.) tā, ka nokarājas (par ko uzvilktu, uzkārtu u. tml.).
ieturēt Šujot mazliet savilkt audumu, lai sašaurinātu, samazinātu (gatavojamā apģērba daļu).
uzturēt Šujot mazliet savilkt audumu, lai sašaurinātu, samazinātu (gatavojamā apģērba daļu).
uzšvīkāt Švīkājot uzvilkt (svītru), izveidot (piemēram, zīmējumu) virsū (uz kā, kam).
čokurs Tā, it kā kāda ķermeņa daļa būtu savilkta (aiz asām sāpēm vai bada).
roka Tā, ka ir uzvilkts uz plaukstas, arī pirksta. Tā, ka aptver plaukstu, arī pirkstu.
grumbains Tāds, kas ir savilkts grumbās (par ādu). Ar daudzām grumbām (piemēram, par seju, tās daļām).
vaļīgs Tāds, kas nav stingri piestiprināts, savilkts, nostiepts u. tml. un kas (parasti) var kustēties.
brīvrokas Tāds, kas zīmēts, vilkts bez cirkuļa, lineāla vai cita rīka palīdzības.
traktorvilkmes Tāds, ko ir paredzēts vilkt ar traktoru.
zirgvilkmes Tāds, ko ir paredzēts vilkt ar zirgu.
pietamborēt Tamborējot izgatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, kārbu, atvilktni).
stabiņš Tamborēšanā - veidojums, kurā pavediens ir izvilkts cauri divām vai vairākām cilpām.
klavieres Taustiņu stīgu mūzikas instruments (flīģelis, pianīns), kura mehānismā stīgas ieskandina ar filcu apvilkti veserīši.
jēls Tikko novilkts, neapstrādāts (par dzīvnieka ādu).
nobraukt Tikt novilktam (pār ko, gar ko u. tml.) - par roku, priekšmetu.
uzvīties Tikt uzvilktam (parasti par karogu).
seifs Ugunsdrošs tērauda skapis, kaste, atvilktne (parasti ar speciālu slēdzeni) dokumentu, naudas, dārglietu u. tml. glabāšanai.
mugura Uz auguma (vilkt, būt uzvilktam).
batuds Uz horizontāla rāmja uzvilkts atsperīgs tīkls (izmanto akrobātikā).
ķesele Uz stieples vai stīpas uzvilkts neliels apaļš tīkls zivju un vēžu ķeršanai. Šāds tīkls, piemēram, zivju smelšanai, ūdenstilpes tīrīšanai.
pirksts Uz šāda plaukstas vai pēdas locekļa, ap to (ko uzvilkt, aplikt).
kāja Uz šīs ekstremitātes (uzaut, uzvilkt).
nomaskot Uzlikt, uzvilkt (kam) masku (1).
pavilkt Uzrakstīt zem (kā), parasti neveikli, arī nevērīgi. Uzvilkt (piemēram, svītru) zem (kāda teksta, attēla u. tml.).
uzaut Uzvilkt (apavus, zeķes).
uzģērbt Uzvilkt (apģērba gabalu, apģērbu).
pavilkt Uzvilkt (apģērba gabalu) tā, lai (tas) atrastos zem (cita apģērba gabala), arī (tam) apakšā.
uzcirst Uzvilkt (apģērbu, apavus), uzlikt (cepuri), parasti strauji.
apģērbt Uzvilkt (apģērbu, drēbes).
pāraut Uzvilkt (citas zeķes, apavus).
pārvilkt Uzvilkt (citu apģērba gabalu, apavus).
ieģērbt Uzvilkt (kādam apģērbu).
ietērpt Uzvilkt (kādam apģērbu). Panākt, ka (kāds) uzvelk, arī valkā (kādu apģērbu).
saaut Uzvilkt (parasti vairākus pārus zeķu).
paaut Uzvilkt (parasti zeķes) tā, lai (tās) atrastos zem (virsējām zeķēm).
savilkt Uzvilkt (vairākus, daudzus apģērba gabalus).
apaut Uzvilkt (zeķes, apavus).
uzģērbties Uzvilkt sev (apģērba gabalu, apģērbu).
uzvilkties Uzvilkt sev (parasti apģērba gabalu, apavus).
apvilkt Uzvilkt, uzģērbt.
uzdabūt Uzvilkt, uzmaukt, parasti ar pūlēm, grūtībām (apavus, apģērbu).
kasīt Vairākkārt (piemēram, ar pirkstiem, nagiem) viegli vilkt (parasti pa niezošu ķermeņa daļu).
raustīt Vairākkārt raut, vilkt, parasti ar asām, īsām, nevienmērīgām kustībām. Vairākkārt vilkt uz sava pusi, parasti asi, īsi.
izraustīt Vairākkārt vilkt (ko) vaļā. Vilkt vaļā (citu pēc cita).
valkāt Vairākkārt vilkt (parasti šurp un turp, dažādos virzienos).
nolaist Viegli novilkt (ar ko gar ko).
pievilciens Vienreizēja paveikta darbība --> pievilkt (1).
pievilciens Vienreizēja paveikta darbība --> pievilkt (4).
vilciens Vienreizēja paveikta darbība --> vilkt (1).
vilciens Vienreizēja paveikta darbība --> vilkt (4). Līnija, arī svītra, kas ir (kā, piemēram, gleznas, ogles zīmējuma) pamatelements.
vilciens Vienreizēja paveikta darbība --> vilkt (6).
vilciens Vienreizēja paveikta darbība --> vilkt (7).
kase Vieta, kur glabājas nauda (piemēram, skapis, atvilktne).
novilkt Vilkt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt vilkt.
novilkt Vilkt (visu laikposmu) un pabeigt vilkt.
vilkties Vilkt savu ķermeni (kādā virzienā, pie kā, kam klāt), arī tikt vilktam (kādā virzienā - par ķermeņa daļu).
novilkt Vilkt un pabeigt vilkt (līniju).
stigt Virzīties (staignā, irdenā, mīkstā pamatā) tā, ka tālāk nav iespējams vai ir grūti pārvietoties, pārvietot (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām, parasti kājām, arī par uzvilktiem apaviem).
šļūkāt Virzoties pa (kā) virsmu, vilkt (kājas) pa to.
Kārtns zieds Zieds, caur ko var novilkt ne mazāk par trim simetrijas plaknēm, no kurām katra to dala divās vienādās daļās.
Kārtns zieds Zieds, caur kuru var novilkt ne mazāk par trim simetrijas plaknēm, kas katra to dala divās vienādās daļās.
Nekārtns zieds Zieds, caur kuru var novilkt vienu simetrijas plakni, kas to dala divās vienādās daļās.
apzīmēt Zīmējot apvilkt (ap ko, kam apkārt). Zīmējot ierobežot (kādu laukumu).
izzvejot Zvejojot izvilkt (ūdens dzīvniekus, parasti zivis).
izžāvēties Žāvējoties panākt, ka izžūst uzvilktais apģērbs (par izmirkušu cilvēku).
piga Žests, kas pauž nievājošu atteikumu, noraidījumu - roka ar dūrē savilktiem pirkstiem un parasti starp otro un trešo pirkstu izbāztu īkšķi.

vilkt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

vilkt

MLVV

vilkt

MEV

vìlkt