galva
galva -as, s.
1.Ķermeņa augšējā daļa (cilvēkam) vai priekšējā daļa (dzīvniekam), kurā atrodas smadzenes.
PiemēriCilvēka galva.
- Cilvēka galva.
- Suņa galva.
- Čūskas galva.
- Bites galva.
- Galvas kauli.
- Galvas muskuļi.
- Galva sāp.
- Kaila galva.
- Apsegta galva.
- Māt ar galvu.
- Pagriezt galvu.
- Atspiest galvu rokās.
- Atliekt galvu atpakaļ.
- Ieraut galvu apkaklē.
- Noliekt galvu.
- Atgāzt galvu.
- Krist ar galvu uz leju.
- Sasist galvu.
- Galvas lielums, forma, proporcija, ādas krāsa, pārmaiņas mutes dobumā.. bieži dod norādījumus par pareizo diagnozi.
- Visgarākā galva - 193-195 mm - ir latviešiem Kurzemē un Zemgales centrālajā daļā... arī pēc šīs pazīmes latvieši kopā ar Igaunijas rietumdaļas igauņiem pieder pie iedzīvotājiem ar visgarākajām galvām Padomju Savienībā.
- Viss [Līzes] stāvs, pat biezie mati bizēs ap galvu likās spēka pilni.
- Nervu sistēma [abiniekiem] sastāv no galvas un muguras smadzenēm un perifērajiem nerviem.
- Lūk, viena kaija noliec galvu, tad nosveras līdzīgi lidmašīnai, kas grasās nolaisties..
- sal. Padusē viņam [milzim] bij zelta gabals, tik liels kā cilvēka galva.
- pārn. ..purva ciņi pabāza savas sūnainās galvas no sniega.
- pārn. Garās virknēs galvas izslējuši dzelteni labības statiņi.
- ..[nāve] izskatās pavisam briesmīga: acis ievilkušās galvas kausā līdz pusei, vaigi pavisam izzuduši, āda viscaur pieglaudušies kauliem..
- ..ja vērojamas.. smadzeņu apvalku iekaisuma pazīmes (galvas sāpes, vemšana, spranda stīvums), nekavējoties jāaicina ārsts..
- Nopērc tabakas paciņu, samaksā galvas naudu, kaut kas pie apģērba arī jāpieliek..
- ..Almai nebij nekāda ūdens galva..
- Ūsu izgatavošanai koka klucim (var lietot arī parasto koka galvu, kas domāta parūku izgatavošanai) uzlīmē no balta papīra izgrieztu pamata kontūras formu..
- Sievietes mati - jauka galvas rota.
- Cepuru fabrika «Fantāzija» šogad jau izgatavojusi ap 400 tūkstošu dažādu galvas segu.
- Asām kustībām viņa izvairījās arī no šīs laipnības un ašā solī, strauji atmetot galvu, izgāja laukā.
- Bet sestdien.. nodunēja pirmais pērkons. Pat Bramanis pakrēslī zem kļavas paslēja galvu no zālītes un sāka ausīties.
- Viņš sarunājās ar diviem puišiem un kādu meiteni, enerģiski šad tad pacirzdams galvu uz augšu.
- Ieva palocīja galvu un jau tūlīt pasteidzās nožēlot. Bet apsolīts bija, un galu galā viņa pati tika izteikusi priekšlikumu.
- Vanags visu laiku bij klausījies un uzmudinādams tikai galvu palocījis.
- ..viņa [ķēve] pasvieda galvu sāņus un dusmīgi nošņācās.
- Krančelis smilkst, nemierīgi šaudīdams galvu, šņaukā, osta tālumu.
- Vija strauji aizmeta applūkātās pīpenes kātu un, galvu iecirtuši, pagrieza muguru.
- Es nesapratu ne vārda, iecirtu galvu krūtīs un rokās burzīju svārku stūri.
- Zirgi sacirta galvas un izstiepās..
- «Brauksim?» Aina vaicāja Vasarnīcu ielas stūrī. Ieva pakratīja galvu. Viņas gāja kājām.
- «Bet laisties pa straumi lejup jāteniski uz viena paša baļķa.., - vai tu uzdrīkstētos?» Imants nerimās. «Es? Nē!» Anatols papurināja galvu.
- Zemnieki aiz stūriem kratīja galvas un braucīja kuplās bārdas. - «Izliekas, pagāns, ka nezinātu. Droši vien noslēpies kaut kur - klētī vai bēniņos...»
- Trešdienas vakarā pie akas Osis bij palicis domīgs, pār grodiem paskatījies, nogrozīja galvu.
- Ciemīte noraidoši pagrozīja galvu. «Nav laika. Pie manis ir atnācis kāds jūrnieks.»
- Viņam [tēvocim] vajadzēja būt uzmanīgākam.. Bet viņš par visu tā uztraucās. Un galva viņam bieži reiba.
Stabili vārdu savienojumi(Ar) slapju galvu (arī pieri, muguru).
- (Ar) slapju galvu (arī pieri, muguru) idioma — 1. Nosvīdis.2. Ļoti intensīvi, ar lielu piepūli.
- (Ie)dzīt (arī sadzīt) galvā sar. — Pamatīgi (ie)mācīties. Pamatīgi, bieži ar bardzību, (ie)mācīt.
- (Ie)kalt galvā idioma — Labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot). Arī (ie)mācīt.
- (Ie)liet galvā, arī (ie)liet mutē, arī (ie)liet (kā) ar karoti sar. — Ļoti rūpīgi (ie)skaidrot, (ie)mācīt.
- (Ie)nākt galvā (arī prātā) idioma — Tikt iedomātam, atminētam.
- (Ir) kur (savu) galvu (no)likt idioma — Saka, ja cilvēkam ir savs patvērums, pajumte, apmešanās vieta.
- (No)ēst matus no galvas sar. — 1. Daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt.2. Sagādāt rūpes, raizes.
- (No)liekt galvu (kā priekšā) idioma — 1. Noliecot galvu, parādīt cieņu, godu.2. Zemoties, izrādīt pazemību.
- (Pa)kratīt (arī (pa)purināt) galvu — Ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
- (Pa)zaudēt galvu idioma — 1. (Aiz)iet bojā, krist kaujā. Apjukt.2. Tikt savaldzinātam, iemīlēties.
- (Par) galvas tiesu idioma — 1. Galvas garumu (garāks, īsāks nekā citi).2. Daudz (labāks, gudrāks u. tml. nekā citi).
- (Sa)jaukt galvu idioma — Panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
- (Sa)kāpt galvā idioma — 1.sar. (Ap)reibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem).2. Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
- (Sa)likt galvas (arī prātus) kopā sar. — Censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
- Aitas galva sar., niev. — Aitasgalva.
- Apgriezt galvu (arī kaklu) vienk. — Iznīcināt, noslepkavot.
- Apgrozīt galvā (arī smadzenēs) pareti idioma — Domās pārlikt, apsvērt, šaubīties (par ko).
- Ar galvu sienā (arī caur sienu, arī mūrī) skriet idioma — Mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
- Asinis sakāpj (arī saskrien) galvā idioma — Saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
- Atbildēt ar savu galvu idioma — Būt pilnīgi atbildīgam. Būt tādos apstākļos, ka draud nāves sods, ja uzdevums netiktu izpildīts.
- Atkratīt galvu idioma — Atbildēt ar noraidošu galvas kustību.
- Atmest (arī atsviest) galvu — Strauji atliekt galvu atpakaļ.
- Augt pāri galvai idioma — Būt pārāk daudz (par darbu, rūpēm u. tml.). Pārspēt.
- Auna galva sar.; niev. — Saka par neapķērīgu, neattapīgu cilvēku.
- Bāzt (arī grūst) galvu cilpā (retāk murdā) idioma — (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
- Bāzt (arī iebāzt, sabāzt) galvā sar. — (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu). (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu).
- Bieza galva idioma — 1.sar. Saka par tādu stāvokli, kad grūti raisās domas.2. Ja cilvēks ir neattapīgs, neapķērīgs.3. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
- Caura galva idioma — sar. Saka, ja cilvēks ir aizmāršīgs, izklaidīgs.
- Celt galvu (augstāk) idioma — Kļūt pašapzinīgākam, drosmīgākam. Atsākt darboties, sākt aktivizēties (piemēram, par politiskiem spēkiem, organizācijām).
- Cieta galva idioma — 1.sar. Saka, ja kādam ir grūti ko iemācīties, iegaumēt.2. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- Dabūt pa galvu (arī pa kaklu) sar. — Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam. Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
- Dancot pa galvu (retāk uz galvas), retāk lēkāt pa galvu sar. — Uzkundzēties kādam.
- Darbs pāri galvai idioma — Saka, ja ir ļoti daudz darba.
- Dot (arī sist) vai acs, vai galva vienk. — Sist, kur pagadās.
- Dulla galva idioma — sar. Saka, ja galvā jūtams smagums, sāpes.
- Dzīvot ar savu galvu pareti idioma — Rīkoties, darīt ko, neprasot citiem atļauju, padomu, arī nerēķinoties ar citiem.
- Galva (ap) reibst — Saka, ja cilvēks apreibst.
- Galva (arī galvā, pa galvu) dūc (arī dun) idioma — Saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Saka, ja ir uztveres traucējumi, arī galvassāpes.
- Galva (arī smadzenes) izvēdinās sar. — Saka, ja tiek novērsts psihisks sasprindzinājums.
- Galva duras debesīs idioma — sar. Saka par ļoti gara auguma cilvēku.
- Galva griežas (apkārt, arī riņķī) idioma — 1. Saka, ja cilvēkam reibst.2. Saka, ja rodas īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
- Galva kā spainis idioma — sar. Saka, ja galvā jūtams smagums, sāpes.
- Galva kūp idioma — 1. Saka, ja ko dara ar ļoti lielu garīgu piepūli.2. Saka, ja (ko darot) kļūst karsti.
- Galva nesāp sar. — Saka, ja nedomā, neuztraucas (par ko).
- Galva noskaidrojas idioma — Saka, ja rodas labākas spējas uztvert, domāt (pēc pārdzīvojuma, reibuma).
- Galva pilna idioma — Saka, ja ir daudz ieceru, nodomu, plānu.
- Galva plīst pušu, arī galva (vai) pušu plīst idioma — Saka, ja rodas nepatīkamas sajūtas, izjūtas. Saka, ja ir stipras galvassāpes.
- Galva sajukusi idioma — Saka, ja traucēta sakarīga domāšana.
- Galva strādā idioma — Saka, ja cilvēks spēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
- Galva uz pleciem idioma — Saka, ja cilvēks ir spējīgs pareizi domāt, spriest.
- Galvas kauss — Galvaskauss.
- Galvas nauda — Galvasnauda.
- Galvas pulveris sar. — Pulveris pret galvassāpēm.
- Galvas rota — Galvasrota.
- Galvas sāpes — Galvassāpes.
- Galvas sega — Galvassega.
- Galvas tablete sar. — Tablete pret galvassāpēm.
- Galvā griežas idioma — Saka par cilvēku, kam radušies īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
- Galvu augšā! idioma — Uzaicinājums nezaudēt drosmi, ticību, nepadoties vājumam.
- Galvu galvām novec. — 1. Ļoti skali (piemēram, kliegt, smieties).2. Garā rindā cits aiz cita.
- Galvu neglaudīt sar. — Neslavēt, izteikt pārmetumus.
- Galvu nepacēlis idioma — Ļoti centīgi, uzmanīgi, koncentrēti (ko darīt).
- Gāzt (kādam) uz galvas sar. — Sacīt (kādam) daudz nepatīkama. Bārt, lamāt (kādu).
- Iecirst galvu (krūtīs) — Strauji noliekt un piespiest galvu pie krūtīm.
- Iedzīt (arī ietriekt) lodi galvā (arī pierē) idioma — Nošaut, nošauties.
- Ieiet (arī (ie)kāpt) galvā idioma — sar. (ap)reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
- Ieiet galvā reti idioma — Nonākt apziņā un saglabāties atmiņā.
- Iekalties galvā sar. — Tikt labi iegaumētam.
- Iekāpt galvā idioma — Nonākt apziņā un saglabāties atmiņā.
- Ieņemt (ies) galvā (arī prātā) idioma — Noskaņot sevi (uz ko). Iedomāties.
- Iesēsties galvā sar. — Nonākt apziņā un saglabāties atmiņā. Būt vienmēr apziņā (par domu, plāniem, idejām).
- Iesildīt galvu idioma — sar. Apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem). Arī apreibināties.
- Iesist (ies) galvā idioma — sar. Pēkšņi apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem). Izraisīties (par reibumu).
- Iešauties (arī iekrist, ieskriet) galvā (arī prātā) idioma — Pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
- Iet pār galvu pareti idioma — 1. Saka par to, ko viegli pārdzīvo, neievēro.2. Saka, ja jāpārdzīvo bēdas, nepatikšanas.
- Izdzīt no galvas sar. — Panākt, ka nedomā (par ko).
- Izgrozīt galvu idioma — Censties izdomāt, censties atrisināt.
- Iziet (arī izkrist) no galvas (arī no prāta) idioma — Aizmirsties, pārstāt būt apziņā.
- Izkūpēt no galvas (arī no prāta) idioma — sar. Aizmirsties, pārstāt būt (atmiņā).
- Izlauzīt galvu idioma — Ilgāku laiku daudz domāt, gudrot.
- Izmest no galvas, retāk mest no galvas laukā (arī ārā) sar. — Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
- Izrunāt no galvas (arī no prāta) sar. — Runājot panākt, ka kāds sāk domāt citādi.
- Izvēdināt galvu (arī smadzenes) sar. — Panākt, ka zūd psihisks sasprindzinājums (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
- Juceklis (arī misēklis, putra) galvā idioma — sar. Saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
- Jumts virs (arī uz) galvas, arī jumts pār galvu idioma — Mājas, pajumte, patvērums.
- Karsta galva idioma — Saka, ja cilvēks ir straujš, neapdomīgs.
- Kā ar mietu (arī ar bomi, āmuru) pa galvu (arī pa pieri) sar. — Saka par iespaidu, kādu izraisa kas pēkšņs, parasti nepatīkams.
- Kā sniegs uz galvas sar. — Saka, ja negaidīti, pēkšņi kas sākas, kāds ierodas.
- Kāpt uz galvas (retāk uz kakla) idioma — sar. Censties uzkundzēties, apspiest. Neklausīt.
- Koka galva — Veidne parūku izgatavošanai, to frizēšanai.
- Krāt ogles uz galvas idioma — Rīkoties tā, ka rodas nepatikšanas, nelabvēlīga situācija.
- Laist (retāk mest) pār galvu (retāk pāri galvai) idioma — Neievērot (parasti ko nepatīkamu). Neuztraukties (par ko).
- Lauzīt (retāk grozīt) galvu idioma — Sasprindzināti, neatlaidīgi domāt. Gudrot.
- Liec (arī sit) kaut vai ar mietu pa galvu, retāk tēs kaut vai mietu uz galvas idioma — sar. Saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
- Liela (arī resna) galva idioma — Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
- Likt galvu ķīlā idioma — Galvot (par ko).
- Nākt (arī gāzties) pār (kāda) galvu sar. — Saka, ja pēkšņi rodas daudz kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml.).
- Neiet (arī nelien) galvā sar. — Saka par ko grūti aptveramu, iemācāmu, iegaumējamu.
- No galvas līdz kājām (retāk papēžiem) idioma — Viscaur (ķermenī). Pilnīgi, pavisam (psihē).
- Nogrozīt (retāk (pa) grozīt, (pa)šūpot) galvu — Ar galvas kustību (iz)paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
- Nokārt (arī nolaist, retāk nodurt) galvu idioma — 1. Noliekt galvu.2. Kļūt grūtsirdīgam, padoties izmisumam. Noskumt, bēdāties.
- Nolikt galvu poēt. — Zaudēt dzīvību (parasti, aizstāvot ko).
- Noraut galvu sar. — Bargi sodīt, norāt.
- Noskaidrot galvu idioma — Panākt, būt par cēloni, ka rodas labākas spējas uztvert, domāt.
- Ņemt lielu galvu idioma — Kļūt stūrgalvīgam ietiepīgam, arī augstprātīgam, vīzdegunīgam.
- Ņemt savu galvu novec. — Rīkoties, darīt, nerēķinoties ar citiem.
- Pa galvu, pa kaklu, arī pa kaklu, pa galvu idioma — Ļoti ātri, lielā steigā. Arī juceklīgi.
- Paceltu (retāk ar paceltu) galvu idioma — Stalti, cēli, arī lepni.
- Pacirst (retāk pamest) galvu uz augšu (arī augšup) sar. — Strauji pacelt galvu uz augšu (arī augšup).
- Palauzīt (retāk pagrozīt) galvu idioma — Padomāt, pagudrot.
- Palocīt (retāk locīt) galvu — Ar galvas kustību (iz)paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), (ap)solīt (ko). Ar galvas mājienu (iz)paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
- Pasliet galvu sar. — Pacelt (parasti mazliet) galvu uz augšu.
- Pasviest galvu — Strauji pagriezt galvu.
- Pašam (sava) galva (uz pleciem) idioma — Saka, ja cilvēks ir patstāvīgs.
- Paturēt galvā (biežāk prātā) idioma — Atcerēties.
- Pār galvu (retāk virs galvas) savelkas negaiss (retāk mākoņi) idioma — Saka, ja izveidojas nelabvēlīgi apstākļi, rodas draudīga situācija.
- Pārdot (kāda) galvu sar. — Patvarīgi nodot (kādu) cita rīcībā.
- Piebāzt (arī piedzīt) pilnu galvu sar. — Samācīties, arī saklausīties daudz (parasti kā nevajadzīga). Iemācīt daudz (parasti kā nevajadzīga).
- Piekliegt pilnu galvu sar. — Ļoti daudz un skaļi runājot, censties (ko) iestāstīt.
- Piepūst (arī piestāstīt) pilnu galvu (biežāk pilnas ausis) sar. — Sastāstīt ļoti daudz (parasti ko maz ticamu).
- Plēst galvu pušu idioma — Izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm).
- Sacirst galvu — Strauji pacelt galvu uz augšu (parasti par zirgu).
- Sagrozīt galvu idioma — 1. Panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.2. Savaldzināt.3. Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
- Saķert galvu — Ar rokām strauji apņemt galvu.
- Samaksāt ar (savu) galvu idioma — Iet bojā (savas rīcības dēļ).
- Sasliet galvu — Pacelt galvu.
- Smaga galva idioma — 1.sar. Saka, ja galvā ir jūtams smagums, sāpes.2. Saka, ja ir vājas spējas atcerēties vai saprast.
- Šaudīt galvu — Grozīt galvu.
- Tukša galva idioma — Saka, ja nespēj domāt, atcerēties, koncentrēties.
- Turēt savu galvu novec. — Būt patstāvīgam, neatkarīgam. Apgādāt sevi.
- Uz galvas stāvēt sar. — Ļoti censties paveikt, sasniegt.
- Uz manu (arī tavu, savu) galvu sar. — Uz manu (arī tavu, savu) atbildību, pēc saviem ieskatiem.
- Uz savu galvu idioma — Neprasot atļauju, padomu, arī nerēķinoties ar citiem (ko darīt, rīkoties).
- Ūdens galva — Ūdensgalva.
- Veca galva idioma — Aiz vecuma pavājināta atmiņa, saprašanas spēja.
- Vējš galvā sar. — Saka, ja cilvēks ir nenopietns, vieglprātīgs.
- Vēsa galva idioma — Saka, ja cilvēks ir prātīgs, apdomīgs.
- Visā galvā idioma — Ļoti stipri, skaļi (kliegt, raudāt u. tml.).
1.1.lok.: galvā, apst. nozīmē Ap šo ķermeņa daļu, uz šīs ķermeņa daļas vai pāri šai ķermeņa daļai (ko uzlikt, uzvilkt).
PiemēriLikt vainagu galvā.
- Likt vainagu galvā.
- Maukt cepuri galvā.
- Melns, nodriskāts lakatiņš galvā. Veca, salāpīta vīriešu žakete mugurā.
- «Maza, maza sieviņa, simts miču galvā. Kas tas ir?» Baumanis uzdod.
- ..ozollapu vainagu galvā līgotājus sagaida Jāņa-tēvs..
- Vīri apstādināja zirgus un uzmauca tiem galvās tarbiņas.
- Iemaukti bērim pirmoreiz galvā, laikam viņš pats sajuta, ko tas nozīmē..
Stabili vārdu savienojumiSakas galvā (arī kaklā).
- Sakas galvā (arī kaklā) sar. — Saka, ja kāds ir zaudējis patstāvību, rīcības brīvību (parasti sadzīvē).
1.2.sar. Mājdzīvnieks (kā skaitīšanas vienība).
PiemēriGanāmpulkā vairāki simti galvu.
- Ganāmpulkā vairāki simti galvu.
- Nākamruden tajā [fermā] būs vietas 400 govīm - ganāmpulks jāpapildina par 100 galvām, lai to dabūtu pilnu.
1.3.Mati.
PiemēriSirma galva.
- Sirma galva.
- Safrizēta galva.
- Sacirtota galva.
- Mazgāt galvu.
- Sukādama galvu ar susekli, māte teica, ka man pakausī esot divas vērpetes, man būšot divas sievas.
- Tēva galva ātri kļuva balta kā ziedošs ievu krūms.
- Tālāk bija redzamas citas galvas - tumšas un gaišas, gludas un sprogainas..
- Ne jau lielības pēc viena otra mute saka - Usmas jūra, un viena otra sirma galva apgalvo, ka ezera vidū - tieši kā īstā jūrā - esot tikai debesis un ūdens, zeme pazudusi aiz apvāršņa.
Stabili vārdu savienojumiGalva balta kā ābele. Mazgāt galvu. Sirma galva.
- Galva balta kā ābele — Pavisam sirma galva.
- Mazgāt galvu idioma — sar. Bārt, arī lamāt (kādu).
- Sirma galva — Cilvēks ar sirmiem matiem.
1.4.pārn. Dzīvība.
PiemēriRiskēt ar savu galvu.
- Riskēt ar savu galvu.
- ..tai stundā es vismazāk domāju par savu galvu. Joprojām turēju mietu paceltu un atkārtoju: «Es jūs gaidu.»
2.Prāts, saprāts, apziņa. Saprašana, domāšana.
PiemēriVai jūs nekad neesat padomājis, ka var pienākt tāds brīdis, kad vajadzēs ne tikai roku, bet arī galvas, kad vajadzēs izdomas..
- Vai jūs nekad neesat padomājis, ka var pienākt tāds brīdis, kad vajadzēs ne tikai roku, bet arī galvas, kad vajadzēs izdomas..
- Jaņuka sirds sila atklāt.. Meikušānu sādžas noslēpumu, bet galva tai stingri pretojās.
- ..būs viens cilvēks ar galvu, kas viņu pazīst un varēs to kontrolēt.
- ..skolotāja Zepe jāievelk stipros tīklos... Tātad vajag rīkoties ar galvu. Teiksim.. Zepe jāataicina pie Joninas [šuvējas]: lai šujamo pielaikotu.
- «Mēs nelemjam. Citi lemj.» «Bez galvām tie lēmēji,» vecmāmiņa noteic īsi, bet cieti.
- «Nu gan kā bez atmanās!» rūc vecāmāte.. «Kā bez galvas!»
- Viņš jau zināja vēstuli no galvas, viņš atcerējās katru vārdu, burtu..
- Ienāk veckungs [skolotājs] ar jauno skolotāju un ienes stundu rādītāju.. Pēcpusdienās dziedāšana, ģeogrāfija, galvas rēķini.
- Mācījies [Pēteris] tomēr bij, šo un to zināja, lasīja puslīdz tekoši, bet galvas gabalus Arps ar nolūku izmeklēja tos grūtākos..
Stabili vārdu savienojumiAr galvu. Bez galvas. Cilvēks ar galvu.
- Ar galvu — Pareizi, prātīgi, ar apdomu (ko darīt, rīkoties).
- Bez galvas — 1. Bez spējas pareizi domāt. Dumjš.2. Nepareizi, nesaprātīgi, bez apdomās (ko darīt, rīkoties).
- Cilvēks ar galvu — Saka par saprātīgu, atjautīgu, gudru cilvēku.
- Dumja galva sar. — Saka, ja cilvēks ir nesaprātīgs, neapķērīgs, muļķīgs.
- Gaiša (arī gudra) galva idioma — 1. Attīstīts, vērīgs prāts, arī spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt.2. Cilvēks, kam ir šāds prāts, spēja.
- Galvas gabals novec. — Teksts, kas jāiemācās no galvas, jāpatur prātā.
- Galvas rēķini novec. — Rēķini, kas veicami domās (bez palīglīdzekļiem).
- Grūta galva sar. — Vājas spējas atcerēties vai saprast.
- No galvas — Pilnīgi paturot atmiņā. Pilnīgi atceroties.
- Rēķināt galvā — Rēķināt domās (bez palīglīdzekļiem).
- Skaidra galva idioma — Labas uztveres, domāšanas, spriešanas spējas.
- Stūra galva apv. — Saka, ja cilvēks ir ietiepīgs, spītīgs.
- Svaiga galva idioma — Možs psihisks stāvoklis (parasti pēc atpūtas).
- Viegla (arī laba, vērīga) galva idioma — Spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt, arī attīstīts, vērīgs prāts.
3.sar. Cilvēks (kā skaitīšanas vienība).
PiemēriPiecu galvu lielā Pudānu ģimene līdz tam pārtika gandrīz vienīgi no sēnalu maizes..
- Piecu galvu lielā Pudānu ģimene līdz tam pārtika gandrīz vienīgi no sēnalu maizes..
Stabili vārdu savienojumiUz galvām (biežāk uz galviņām).
- Uz galvām (biežāk uz galviņām) idioma — Vienādās daļās pēc dalībnieku skaita.
4.arī v. (v. dat. galvām). Autoritatīva, vadoša persona. Priekšnieks, vadītājs (kādā cilvēku grupā).
PiemēriValsts galva.
- Valsts galva.
- Cilts galva.
- Dzimtas galva.
- Konferencē arī jāizvēl vismaz jaunās valdības galva - ministru prezidents.
- Un, ja toreizējais pilsētas galva un mācītājs.. būtu bijuši gudri vīri, tad viņi to [pilsētiņu] būtu nosaukuši nevis par vērša galvu, bet gan par ievainoto vērsi.
- Es dzirdēju saimnieces balsi: «Mīļā nāvīt, saimnieku atstāj dzīvu, - ko tad mēs vairs bez mājas galvas darīsim.»
- ..ģimene nav mazā. Septiņi cilvēki! Ģimenes galvām ir ko apsvērt.
- Tagad ģimenes galva ir zvejnieka atraitne Anna.
- Viņas [aktrises] Lavīzē lieliski sadzīvo vecmeitīgais kauns, Biļdinot kalpu Mārtiņu, lai paputējušajiem «Ezerlaukiem» būtu vīra galva, ar kapitāla īpašnieces apziņu.
- Līze pārdomāja. Vīrieša galva mājā derēja, tāpat puikām varētu ierādīt vienu otru darbu.
Stabili vārdu savienojumiĢimenes galva. Vīra (arī vīrieša) galva.
- Ģimenes galva — Ģimenes apgādnieks vai tās atbildīgais pārstāvis.
- Vīra (arī vīrieša) galva — Vīrietis, kas vada, rīko. Arī vīrietis.
5.Priekšējā, augšējā daļa (priekšmetam). Centrālā daļa (priekšmetam, ierīcei).
PiemēriCilindra galva.
- Cilindra galva.
- Mākslinieka konstruktora iecere - radīt vagona korpusu, kas telpiski veidotos no diviem elementiem: priekšējās, galvas daļas un tipizētas pasažieru salona sekcijas.
- ..lode konstruēta pēc bultas principa - tai ir smaga galva un viegla - stabilizējoša astes daļa.
- ..sacēlās briesmīgs viesulis, kurš.. norāva dzirnavām galvu ar visiem spārniem..
- Pēc dienas valkāšanas novēroju, ka labās kājas zābaka galva sagriezusies šķībi, kape noslīdējusi uz leju..
Stabili vārdu savienojumiRagavu galva. Zābaka galva.
- Ragavu galva — Ragavu slieču priekšējā uz augšu uzliektā daļa.
- Zābaka galva — Zābaka apakšējā daļa, kas sedz pirkstus un pēdas virsu.
5.1.Virsotne, galotne (augam). Sakuplojums (stumbra, stublāja nobeigumā). Arī vainags.
PiemēriPriežu tumšās galvas.
- Priežu tumšās galvas.
- Vītola kuplā galva.
- Smilgu galvas, smilgu galvas un zila debess. Vairāk nekā.
- Galotnēs iegūla neliels vējš. Apakšā nemaz nejuta to, bet egļu tumšās galvas sašūpojās.
- Kokiem no galvām Lapas tie [vējš un sniegs] rauj..
5.2.Nosaukums ar attiecīgajām ziņām (preses izdevumam).
PiemēriLaikraksta galva.
- Laikraksta galva.
- Žurnāla galva.
- ..tā kā tā [avīze] ļoti nekārtīgi iznāca, pa lielākai daļai arvien mēnesi vēlāk, nekā uz galvas rakstīts, tad abonenti, kuru sākumā bija savu pāra tūkstoš, drīzi vien tai grieza muguru.
Stabili vārdu savienojumiŠķirkļa galva.
- Šķirkļa galva val. — Šķirkļa sākuma daļa līdz tulkojumam vai nozīmes skaidrojumam.
5.3.astr. Visspožākā (komētas) daļa.
PiemēriKomētai pieejot tuvāk Saulei, kodols sasilst, no tā izdalās gāzes, un komētai rodas galva un aste.
- Komētai pieejot tuvāk Saulei, kodols sasilst, no tā izdalās gāzes, un komētai rodas galva un aste.
5.4.sar. Sākums, sākuma daļa (piemēram, gājienam, kolonnai, rindai).
PiemēriAp divpadsmitiem pulks bija jau tik noguris, ka ik pusstundu bija jādod tam atpūta, lai pakaļējās rotas varētu pievilkties tuvāk kolonnas galvai.
- Ap divpadsmitiem pulks bija jau tik noguris, ka ik pusstundu bija jādod tam atpūta, lai pakaļējās rotas varētu pievilkties tuvāk kolonnas galvai.
5.5.Apaļas formas priekšmets.
PiemēriSiera galva.
- Siera galva.
- Cukura galva.
- ..mazo galvu cukura un divas mārciņas rozinu [rozīņu] lielais Andrs atveda no Mieža..
5.6.Apaļas formas zieds, ziedkopa, auglis, augļa daļa.
PiemēriSaulespuķu galvas.
- Saulespuķu galvas.
- Magones galva.
- It nekur neviena beka Brūno galvu nepaslien.
- Pašlaik ziedēja pujenes lielām sarkanām un baltām galvām.
- Sietā [vētījot labību] atlika tikai vārpiņas, māla drumslas no klona vai arī kāda rudzupuķes galva.
- Kāposti... Spožās baltās un tumši violetās kāpostu galvas, virziņkāposti, rožu kāposti, ziedu kāposti...
Stabili vārdu savienojumiKāpostu galva.
- Kāpostu galva — Kāpostgalva.
5.7.Paresninātā daļa, nobeigums (priekšmetam).
PiemēriPīpes galva.
- Pīpes galva.
- Sērkociņa galva.
- Skrūves galva.
- Kniepadatas galva.
- Tā ir neliela, kokā griezta vīrieša galviņa.
- Iespējams, ka tā bijusi spieķa vai zižļa galva..
- Cirvja galvai ir šādas daļas: a) piets; b) kāta ietvars; c) kāta caurums; d) kāta aizsargs.
- Sitot naglas, āmura pierei jābūt paralēli naglas galvas plaknei, pretējā gadījumā nagla lieksies.
Stabili vārdu savienojumiTrāpīt naglai uz galvas.
- Trāpīt naglai uz galvas idioma — Sacīt svarīgāko, būtiskāko.
Stabili vārdu savienojumiGalvas pilsēta.
- Galvas pilsēta — Galvaspilsēta.
Avoti: 3. sējums