galva | LLVV

galva

galva -as, s.

1.Ķermeņa augšējā daļa (cilvēkam) vai priekšējā daļa (dzīvniekam), kurā atrodas smadzenes.

PiemēriCilvēka galva.

Cilvēka galva.
Suņa galva.
Čūskas galva.
Bites galva.
Galvas kauli.
Galvas muskuļi.
Galva sāp.
Kaila galva.
Apsegta galva.
Māt ar galvu.
Pagriezt galvu.
Atspiest galvu rokās.
Atliekt galvu atpakaļ.
Ieraut galvu apkaklē.
Noliekt galvu.
Atgāzt galvu.
Krist ar galvu uz leju.
Sasist galvu.
Galvas lielums, forma, proporcija, ādas krāsa, pārmaiņas mutes dobumā.. bieži dod norādījumus par pareizo diagnozi.
Visgarākā galva - 193-195 mm - ir latviešiem Kurzemē un Zemgales centrālajā daļā... arī pēc šīs pazīmes latvieši kopā ar Igaunijas rietumdaļas igauņiem pieder pie iedzīvotājiem ar visgarākajām galvām Padomju Savienībā.
Viss [Līzes] stāvs, pat biezie mati bizēs ap galvu likās spēka pilni.
Nervu sistēma [abiniekiem] sastāv no galvas un muguras smadzenēm un perifērajiem nerviem.
Lūk, viena kaija noliec galvu, tad nosveras līdzīgi lidmašīnai, kas grasās nolaisties..
sal. Padusē viņam [milzim] bij zelta gabals, tik liels kā cilvēka galva.
pārn. ..purva ciņi pabāza savas sūnainās galvas no sniega.
pārn. Garās virknēs galvas izslējuši dzelteni labības statiņi.
..[nāve] izskatās pavisam briesmīga: acis ievilkušās galvas kausā līdz pusei, vaigi pavisam izzuduši, āda viscaur pieglaudušies kauliem..
..ja vērojamas.. smadzeņu apvalku iekaisuma pazīmes (galvas sāpes, vemšana, spranda stīvums), nekavējoties jāaicina ārsts..
Nopērc tabakas paciņu, samaksā galvas naudu, kaut kas pie apģērba arī jāpieliek..
..Almai nebij nekāda ūdens galva..
Ūsu izgatavošanai koka klucim (var lietot arī parasto koka galvu, kas domāta parūku izgatavošanai) uzlīmē no balta papīra izgrieztu pamata kontūras formu..
Sievietes mati - jauka galvas rota.
Cepuru fabrika «Fantāzija» šogad jau izgatavojusi ap 400 tūkstošu dažādu galvas segu.
Asām kustībām viņa izvairījās arī no šīs laipnības un ašā solī, strauji atmetot galvu, izgāja laukā.
Bet sestdien.. nodunēja pirmais pērkons. Pat Bramanis pakrēslī zem kļavas paslēja galvu no zālītes un sāka ausīties.
Viņš sarunājās ar diviem puišiem un kādu meiteni, enerģiski šad tad pacirzdams galvu uz augšu.
Ieva palocīja galvu un jau tūlīt pasteidzās nožēlot. Bet apsolīts bija, un galu galā viņa pati tika izteikusi priekšlikumu.
Vanags visu laiku bij klausījies un uzmudinādams tikai galvu palocījis.
..viņa [ķēve] pasvieda galvu sāņus un dusmīgi nošņācās.
Krančelis smilkst, nemierīgi šaudīdams galvu, šņaukā, osta tālumu.
Vija strauji aizmeta applūkātās pīpenes kātu un, galvu iecirtuši, pagrieza muguru.
Es nesapratu ne vārda, iecirtu galvu krūtīs un rokās burzīju svārku stūri.
Zirgi sacirta galvas un izstiepās..
«Brauksim?» Aina vaicāja Vasarnīcu ielas stūrī. Ieva pakratīja galvu. Viņas gāja kājām.
«Bet laisties pa straumi lejup jāteniski uz viena paša baļķa.., - vai tu uzdrīkstētos?» Imants nerimās. «Es? Nē!» Anatols papurināja galvu.
Zemnieki aiz stūriem kratīja galvas un braucīja kuplās bārdas. - «Izliekas, pagāns, ka nezinātu. Droši vien noslēpies kaut kur - klētī vai bēniņos...»
Trešdienas vakarā pie akas Osis bij palicis domīgs, pār grodiem paskatījies, nogrozīja galvu.
Ciemīte noraidoši pagrozīja galvu. «Nav laika. Pie manis ir atnācis kāds jūrnieks.»
Viņam [tēvocim] vajadzēja būt uzmanīgākam.. Bet viņš par visu tā uztraucās. Un galva viņam bieži reiba.

Stabili vārdu savienojumi(Ar) slapju galvu (arī pieri, muguru).

(Ar) slapju galvu (arī pieri, muguru) — 1. Nosvīdis.2. Ļoti intensīvi, ar lielu piepūli.
(Ie)dzīt (arī sadzīt) galvā sar. — Pamatīgi (ie)mācīties. Pamatīgi, bieži ar bardzību, (ie)mācīt.
(Ie)kalt galvā — Labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot). Arī (ie)mācīt.
(Ie)liet galvā, arī (ie)liet mutē, arī (ie)liet (kā) ar karoti sar. — Ļoti rūpīgi (ie)skaidrot, (ie)mācīt.
(Ie)nākt galvā (arī prātā) — Tikt iedomātam, atminētam.
(Ir) kur (savu) galvu (no)likt — Saka, ja cilvēkam ir savs patvērums, pajumte, apmešanās vieta.
(No)ēst matus no galvas sar. — 1. Daudz apēdot, padarīt nabagu, izputināt.2. Sagādāt rūpes, raizes.
(No)liekt galvu (kā priekšā) — 1. Noliecot galvu, parādīt cieņu, godu.2. Zemoties, izrādīt pazemību.
(Pa)kratīt (arī (pa)purināt) galvu — Ar galvas kustību (iz)paust neapmierinātību, šaubas. Noraidīt (ko). Nepievienoties (kam).
(Pa)zaudēt galvu — 1. (Aiz)iet bojā, krist kaujā. Apjukt.2. Tikt savaldzinātam, iemīlēties.
(Par) galvas tiesu — 1. Galvas garumu (garāks, īsāks nekā citi).2. Daudz (labāks, gudrāks u. tml. nekā citi).
(Sa)jaukt galvu — Panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.
(Sa)kāpt galvā — 1.sar. (Ap)reibināt, izraisīt reibumu (par alkoholiskiem dzērieniem).2. Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
(Sa)likt galvas (arī prātus) kopā sar. — Censties izdomāt, atrisināt kopīgi.
Aitas galva sar., niev. — Aitasgalva.
Apgriezt galvu (arī kaklu) vienk. — Iznīcināt, noslepkavot.
Apgrozīt galvā (arī smadzenēs) pareti — Domās pārlikt, apsvērt, šaubīties (par ko).
Ar galvu sienā (arī caur sienu, arī mūrī) skriet — Mēģināt izdarīt, panākt ko neiespējamu.
Asinis sakāpj (arī saskrien) galvā — Saka, ja ļoti stipri uztraucas vai zaudē pašsavaldīšanos.
Atbildēt ar savu galvu — Būt pilnīgi atbildīgam. Būt tādos apstākļos, ka draud nāves sods, ja uzdevums netiktu izpildīts.
Atkratīt galvu — Atbildēt ar noraidošu galvas kustību.
Atmest (arī atsviest) galvu — Strauji atliekt galvu atpakaļ.
Augt pāri galvai — Būt pārāk daudz (par darbu, rūpēm u. tml.). Pārspēt.
Auna galva sar.; niev. — Saka par neapķērīgu, neattapīgu cilvēku.
Bāzt (arī grūst) galvu cilpā (retāk murdā) — (apzināti) iesaistīties riskantā pasākumā.
Bāzt (arī iebāzt, sabāzt) galvā sar. — (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu). (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu).
Bieza galva — 1.sar. Saka par tādu stāvokli, kad grūti raisās domas.2. Ja cilvēks ir neattapīgs, neapķērīgs.3. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
Caura galva — sar. Saka, ja cilvēks ir aizmāršīgs, izklaidīgs.
Celt galvu (augstāk) — Kļūt pašapzinīgākam, drosmīgākam. Atsākt darboties, sākt aktivizēties (piemēram, par politiskiem spēkiem, organizācijām).
Cieta galva — 1.sar. Saka, ja kādam ir grūti ko iemācīties, iegaumēt.2. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
Dabūt pa galvu (arī pa kaklu) sar. — Dabūt sitienu vai sitienus, tikt piekautam. Dabūt stingru rājienu, bargu kritiku.
Dancot pa galvu (retāk uz galvas), retāk lēkāt pa galvu sar. — Uzkundzēties kādam.
Darbs pāri galvai — Saka, ja ir ļoti daudz darba.
Dot (arī sist) vai acs, vai galva vienk. — Sist, kur pagadās.
Dulla galva — sar. Saka, ja galvā jūtams smagums, sāpes.
Dzīvot ar savu galvu pareti — Rīkoties, darīt ko, neprasot citiem atļauju, padomu, arī nerēķinoties ar citiem.
Galva (ap) reibst — Saka, ja cilvēks apreibst.
Galva (arī galvā, pa galvu) dūc (arī dun) — Saka, ja šķietami dzird dobjas skaņas (dažu slimību, noguruma vai spēcīga pārdzīvojuma ietekmē). Saka, ja ir uztveres traucējumi, arī galvassāpes.
Galva (arī smadzenes) izvēdinās sar. — Saka, ja tiek novērsts psihisks sasprindzinājums.
Galva duras debesīs — sar. Saka par ļoti gara auguma cilvēku.
Galvā griežas — Saka par cilvēku, kam radušies īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
Galva griežas (apkārt, arī riņķī) — 1. Saka, ja cilvēkam reibst.2. Saka, ja rodas īslaicīgi traucējumi domāšanā, uztverē (piemēram, aiz pārslodzes, pārdzīvojuma).
Galva kā spainis — sar. Saka, ja galvā jūtams smagums, sāpes.
Galva kūp — 1. Saka, ja ko dara ar ļoti lielu garīgu piepūli.2. Saka, ja (ko darot) kļūst karsti.
Galva nesāp sar. — Saka, ja nedomā, neuztraucas (par ko).
Galva noskaidrojas — Saka, ja rodas labākas spējas uztvert, domāt (pēc pārdzīvojuma, reibuma).
Galva pilna — Saka, ja ir daudz ieceru, nodomu, plānu.
Galva plīst pušu, arī galva (vai) pušu plīst — Saka, ja rodas nepatīkamas sajūtas, izjūtas. Saka, ja ir stipras galvassāpes.
Galva sajukusi — Saka, ja traucēta sakarīga domāšana.
Galva strādā — Saka, ja cilvēks spēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
Galva uz pleciem — Saka, ja cilvēks ir spējīgs pareizi domāt, spriest.
Galvas kauss — Galvaskauss.
Galvas nauda — Galvasnauda.
Galvas pulveris sar. — Pulveris pret galvassāpēm.
Galvas rota — Galvasrota.
Galvas sāpes — Galvassāpes.
Galvas sega — Galvassega.
Galvas tablete sar. — Tablete pret galvassāpēm.
Galvu augšā! — Uzaicinājums nezaudēt drosmi, ticību, nepadoties vājumam.
Galvu galvām novec. — 1. Ļoti skali (piemēram, kliegt, smieties).2. Garā rindā cits aiz cita.
Galvu neglaudīt sar. — Neslavēt, izteikt pārmetumus.
Galvu nepacēlis — Ļoti centīgi, uzmanīgi, koncentrēti (ko darīt).
Gāzt (kādam) uz galvas sar. — Sacīt (kādam) daudz nepatīkama. Bārt, lamāt (kādu).
Iecirst galvu (krūtīs) — Strauji noliekt un piespiest galvu pie krūtīm.
Iedzīt (arī ietriekt) lodi galvā (arī pierē) — Nošaut, nošauties.
Ieiet (arī (ie)kāpt) galvā — sar. (ap)reibināt (par alkoholiskiem dzērieniem).
Ieiet galvā reti — Nonākt apziņā un saglabāties atmiņā.
Iekalties galvā sar. — Tikt labi iegaumētam.
Iekāpt galvā — Nonākt apziņā un saglabāties atmiņā.
Ieņemt (ies) galvā (arī prātā) — Noskaņot sevi (uz ko). Iedomāties.
Iesēsties galvā sar. — Nonākt apziņā un saglabāties atmiņā. Būt vienmēr apziņā (par domu, plāniem, idejām).
Iesildīt galvu — sar. Apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem). Arī apreibināties.
Iesist (ies) galvā — sar. Pēkšņi apreibināt (par alkoholiskiem dzērieniem). Izraisīties (par reibumu).
Iešauties (arī iekrist, ieskriet) galvā (arī prātā) — Pēkšņi tikt iedomātam, atminētam.
Iet pār galvu pareti — 1. Saka par to, ko viegli pārdzīvo, neievēro.2. Saka, ja jāpārdzīvo bēdas, nepatikšanas.
Izdzīt no galvas sar. — Panākt, ka nedomā (par ko).
Izgrozīt galvu — Censties izdomāt, censties atrisināt.
Iziet (arī izkrist) no galvas (arī no prāta) — Aizmirsties, pārstāt būt apziņā.
Izkūpēt no galvas (arī no prāta) — sar. Aizmirsties, pārstāt būt (atmiņā).
Izlauzīt galvu — Ilgāku laiku daudz domāt, gudrot.
Izmest no galvas, retāk mest no galvas laukā (arī ārā) sar. — Aizmirst, nedomāt vairs (par ko). Atteikties (no kāda nodoma, domas, uzskata).
Izrunāt no galvas (arī no prāta) sar. — Runājot panākt, ka kāds sāk domāt citādi.
Izvēdināt galvu (arī smadzenes) sar. — Panākt, ka zūd psihisks sasprindzinājums (parasti, uzturoties svaigā gaisā).
Juceklis (arī misēklis, putra) galvā — sar. Saka, ja cilvēks nespēj sakarīgi domāt, pareizi spriest.
Jumts virs (arī uz) galvas, arī jumts pār galvu — Mājas, pajumte, patvērums.
Kā ar mietu (arī ar bomi, āmuru) pa galvu (arī pa pieri) sar. — Saka par iespaidu, kādu izraisa kas pēkšņs, parasti nepatīkams.
Kā sniegs uz galvas sar. — Saka, ja negaidīti, pēkšņi kas sākas, kāds ierodas.
Kāpt uz galvas (retāk uz kakla) — sar. Censties uzkundzēties, apspiest. Neklausīt.
Karsta galva — Saka, ja cilvēks ir straujš, neapdomīgs.
Koka galva — Veidne parūku izgatavošanai, to frizēšanai.
Krāt ogles uz galvas — Rīkoties tā, ka rodas nepatikšanas, nelabvēlīga situācija.
Laist (retāk mest) pār galvu (retāk pāri galvai) — Neievērot (parasti ko nepatīkamu). Neuztraukties (par ko).
Lauzīt (retāk grozīt) galvu — Sasprindzināti, neatlaidīgi domāt. Gudrot.
Liec (arī sit) kaut vai ar mietu pa galvu, retāk tēs kaut vai mietu uz galvas — sar. Saka, ja kādu nav iespējams pierunāt, ietekmēt, pārliecināt. Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs.
Liela (arī resna) galva — Saka, ja cilvēks ir stūrgalvīgs, nepaklausīgs.
Likt galvu ķīlā — Galvot (par ko).
Nākt (arī gāzties) pār (kāda) galvu sar. — Saka, ja pēkšņi rodas daudz kā nevēlama (bēdas, rūpes u. tml.).
Neiet (arī nelien) galvā sar. — Saka par ko grūti aptveramu, iemācāmu, iegaumējamu.
No galvas līdz kājām (retāk papēžiem) — Viscaur (ķermenī). Pilnīgi, pavisam (psihē).
Nogrozīt (retāk (pa) grozīt, (pa)šūpot) galvu — Ar galvas kustību (iz)paust šaubas, izbrīnu, pārmetumu. Nepievienoties (kam).
Nokārt (arī nolaist, retāk nodurt) galvu — 1. Noliekt galvu.2. Kļūt grūtsirdīgam, padoties izmisumam. Noskumt, bēdāties.
Nolikt galvu poēt. — Zaudēt dzīvību (parasti, aizstāvot ko).
Noraut galvu sar. — Bargi sodīt, norāt.
Noskaidrot galvu — Panākt, būt par cēloni, ka rodas labākas spējas uztvert, domāt.
Ņemt lielu galvu — Kļūt stūrgalvīgam ietiepīgam, arī augstprātīgam, vīzdegunīgam.
Ņemt savu galvu novec. — Rīkoties, darīt, nerēķinoties ar citiem.
Pa galvu, pa kaklu, arī pa kaklu, pa galvu — Ļoti ātri, lielā steigā. Arī juceklīgi.
Paceltu (retāk ar paceltu) galvu — Stalti, cēli, arī lepni.
Pacirst (retāk pamest) galvu uz augšu (arī augšup) sar. — Strauji pacelt galvu uz augšu (arī augšup).
Palauzīt (retāk pagrozīt) galvu — Padomāt, pagudrot.
Palocīt (retāk locīt) galvu — Ar galvas kustību (iz)paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), (ap)solīt (ko). Ar galvas mājienu (iz)paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
Pār galvu (retāk virs galvas) savelkas negaiss (retāk mākoņi) — Saka, ja izveidojas nelabvēlīgi apstākļi, rodas draudīga situācija.
Pārdot (kāda) galvu sar. — Patvarīgi nodot (kādu) cita rīcībā.
Pasliet galvu sar. — Pacelt (parasti mazliet) galvu uz augšu.
Pasviest galvu — Strauji pagriezt galvu.
Pašam (sava) galva (uz pleciem) — Saka, ja cilvēks ir patstāvīgs.
Paturēt galvā (biežāk prātā) — Atcerēties.
Piebāzt (arī piedzīt) pilnu galvu sar. — Samācīties, arī saklausīties daudz (parasti kā nevajadzīga). Iemācīt daudz (parasti kā nevajadzīga).
Piekliegt pilnu galvu sar. — Ļoti daudz un skaļi runājot, censties (ko) iestāstīt.
Piepūst (arī piestāstīt) pilnu galvu (biežāk pilnas ausis) sar. — Sastāstīt ļoti daudz (parasti ko maz ticamu).
Plēst galvu pušu — Izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm).
Sacirst galvu — Strauji pacelt galvu uz augšu (parasti par zirgu).
Sagrozīt galvu — 1. Panākt, ka sāk domāt, spriest citādi.2. Savaldzināt.3. Būt par cēloni tam, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slavu u. tml.).
Saķert galvu — Ar rokām strauji apņemt galvu.
Samaksāt ar (savu) galvu — Iet bojā (savas rīcības dēļ).
Sasliet galvu — Pacelt galvu.
Smaga galva — 1.sar. Saka, ja galvā ir jūtams smagums, sāpes.2. Saka, ja ir vājas spējas atcerēties vai saprast.
Šaudīt galvu — Grozīt galvu.
Tukša galva — Saka, ja nespēj domāt, atcerēties, koncentrēties.
Turēt savu galvu novec. — Būt patstāvīgam, neatkarīgam. Apgādāt sevi.
Ūdens galva — Ūdensgalva.
Uz galvas stāvēt sar. — Ļoti censties paveikt, sasniegt.
Uz manu (arī tavu, savu) galvu sar. — Uz manu (arī tavu, savu) atbildību, pēc saviem ieskatiem.
Uz savu galvu — Neprasot atļauju, padomu, arī nerēķinoties ar citiem (ko darīt, rīkoties).
Veca galva — Aiz vecuma pavājināta atmiņa, saprašanas spēja.
Vējš galvā sar. — Saka, ja cilvēks ir nenopietns, vieglprātīgs.
Vēsa galva — Saka, ja cilvēks ir prātīgs, apdomīgs.
Visā galvā — Ļoti stipri, skaļi (kliegt, raudāt u. tml.).

1.1.lok.: galvā, apst. nozīmē Ap šo ķermeņa daļu, uz šīs ķermeņa daļas vai pāri šai ķermeņa daļai (ko uzlikt, uzvilkt).

PiemēriLikt vainagu galvā.

Stabili vārdu savienojumiSakas galvā (arī kaklā).

1.2.sar. Mājdzīvnieks (kā skaitīšanas vienība).

PiemēriGanāmpulkā vairāki simti galvu.

1.3.Mati.

PiemēriSirma galva.

Stabili vārdu savienojumiGalva balta kā ābele. Mazgāt galvu. Sirma galva.

1.4.pārn. Dzīvība.

PiemēriRiskēt ar savu galvu.

2.Prāts, saprāts, apziņa. Saprašana, domāšana.

PiemēriVai jūs nekad neesat padomājis, ka var pienākt tāds brīdis, kad vajadzēs ne tikai roku, bet arī galvas, kad vajadzēs izdomas..

Stabili vārdu savienojumiAr galvu. Bez galvas. Cilvēks ar galvu.

3.sar. Cilvēks (kā skaitīšanas vienība).

PiemēriPiecu galvu lielā Pudānu ģimene līdz tam pārtika gandrīz vienīgi no sēnalu maizes..

Stabili vārdu savienojumiUz galvām (biežāk uz galviņām).

4.arī v. (v. dat. galvām). Autoritatīva, vadoša persona. Priekšnieks, vadītājs (kādā cilvēku grupā).

PiemēriValsts galva.

Stabili vārdu savienojumiĢimenes galva. Vīra (arī vīrieša) galva.

5.Priekšējā, augšējā daļa (priekšmetam). Centrālā daļa (priekšmetam, ierīcei).

PiemēriCilindra galva.

Stabili vārdu savienojumiRagavu galva. Zābaka galva.

5.1.Virsotne, galotne (augam). Sakuplojums (stumbra, stublāja nobeigumā). Arī vainags.

PiemēriPriežu tumšās galvas.

5.2.Nosaukums ar attiecīgajām ziņām (preses izdevumam).

PiemēriLaikraksta galva.

Stabili vārdu savienojumiŠķirkļa galva.

5.3.astr. Visspožākā (komētas) daļa.

PiemēriKomētai pieejot tuvāk Saulei, kodols sasilst, no tā izdalās gāzes, un komētai rodas galva un aste.

5.4.sar. Sākums, sākuma daļa (piemēram, gājienam, kolonnai, rindai).

PiemēriAp divpadsmitiem pulks bija jau tik noguris, ka ik pusstundu bija jādod tam atpūta, lai pakaļējās rotas varētu pievilkties tuvāk kolonnas galvai.

5.5.Apaļas formas priekšmets.

PiemēriSiera galva.

5.6.Apaļas formas zieds, ziedkopa, auglis, augļa daļa.

PiemēriSaulespuķu galvas.

Stabili vārdu savienojumiKāpostu galva.

5.7.Paresninātā daļa, nobeigums (priekšmetam).

PiemēriPīpes galva.

Stabili vārdu savienojumiTrāpīt naglai uz galvas.

Stabili vārdu savienojumiGalvas pilsēta.

Avoti: 3. sējums