uzmesties
uzmesties -metos, -meties, -metas, pag. -metos; refl.
1.Novietoties, parasti strauji, sēdus, guļus, tupus, arī stāvus virsū (uz kā, kam).
PiemēriUzmesties uz motocikla pakaļējā sēdekļa.
1.1.Atbalstīties (ar elkoņiem, rokām u. tml.) virsū (uz kā, kam).
PiemēriMade stāvēja savā istabā, elkoņiem palodzei uzmetusies, un skatījās uz ielas.
1.2.Novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma (par putniem, kukaiņiem).
Piemēri..druknā suņuburkšķī uzmeties zils Taurenis.
1.3.trans. Strauji uzlikt sev (uz ķermeņa daļas); arī strauji uzvilkt sev (mugurā).
PiemēriUzmetos rīta svārku.
2.parasti 3. pers. Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) — par kaitēkļiem, parazītiskām sēnēm u. tml.
PiemēriPuķēm uz lapām uzmetusies miltrasa.
2.1.Izveidoties, rasties virsū (uz ķermeņa, tā daļām) — par augoņiem, izsitumiem u. tml.
PiemēriOtrais mehāniķis pieteicās pie ārsta, viņam kāds augonis bija uzmeties nelabā vietā..
3.Savtīgā nolūkā ietekmējot, pakļaujot savai gribai, kļūt (kādam par padomdevēju, rīcības noteicēju, izkalpinātāju u. tml.).
PiemēriJānis: Ko jūs te vispār maisāties? Kas jūs lūdzis mums uzmesties par šķīrējtiesnesi?
4.Ātri uziet, uzskriet, uzlēkt, arī uzbraukt u. tml.
PiemēriGoba klusu pie sevis kaut ko murmina, straujos soļos uzmezdamies pa kāpnēm.
Avoti: 8. sējums