uzmērīt
uzmērīt -īju, -ī, -ī, arī -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Mērīt un pabeigt mērīt (parasti celtni, telpu, teritoriju, platību).
PiemēriUzmērīt pils torni.
2.parasti savienojumā ar «virsū» Mērījot pārsniegt (kā) nepieciešamo, paredzēto daudzumu, apjomu u. tml. Mērījot iedalīt (ko) ar uzviju.
PiemēriTirgotājs beigās uzmērīja vēl vienu olekti virsū.
Avoti: 8. sējums