uzmedots
uzmedots -ais; s. -a, -ā
uzmedoti apst.; parasti savienojumā ar «kā»
1.Tāds, kas neatvairāmi, neatturami tiecas iegūt (kādu) par vīru (sievu), arī iegūt (kāda) draudzību.
Piemēri..tas bija sastapies ar Māri, svinot kādu viņas draudzenes dzimuma dienu.. Un, kad tas vēl dabūja dzirdēt, ka tai iet līdzi pieci tūkstoši, tad bija uz viņu tikpat kā uzmedots...
2.Tāds, kas neatvairāmi, neatturami tiecas (pēc kā).
PiemēriUz visādiem numuriem [zēns] kā uzmedots! («Ja tu uz mācībām būtu tik nadzīgs, Agrīt! Pilna liecība trijnieku!»)
Avoti: 8. sējums