uzmava
uzmava -as, s.
1.tehn. Cauruļveida elements detaļu savienošanai, noslēgšanai, izturības nodrošināšanai u. tml. Arī uzmaucama detaļa.
PiemēriMetāla uzmava.
2.bot. Auga saknes galotnes daļa, ko aptver blīvs šūnu slānis, kas aizsargā saknes augšanas joslu no ievainošanas.
PiemēriEpiderma sedz lapas, stumbru, sakni (izņemot tās uzmavu un augšanas konusa galu).
Avoti: 8. sējums