uzmeimurot
uzmeimurot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.; sar.
Streipuļojot uziet, uznākt.
Piemēri«A-āāā, Glūda!...» uzmeimurojis uz klāja un pamanījis mehāniķi, viņš ierēcās dobjā, aizsmakušā balsī. «Klausies, kā es gaudoju? Paklausies vien...»
Avoti: 8. sējums