uzmest
uzmest -metu, -met, -met, pag. -metu; trans.
1.Ar metienu, metot uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ar metienu, metot uzvirzīt uz kādas vietas. Uzsviest (1).
PiemēriUzmest bumbu gaisā.
1.1.Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) — par vēju, viļņiem, sprādzienu u. tml. Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt uz kādas vietas.
Piemēri..tad beidza degt arī māja Pļavas ielā. Reizēm gan vēl uzsprakšķēja kāda pagale, vēja pūsma uzmeta gaisā pa dzirksteļu saujai, tomēr mājas vairs nebija..
1.2.Ar strauju kustību uzvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu).
PiemēriGovs paspēra pāris soļu, tad pasita galvu uz Pētera pusi.. «Kas nebūs! Mierā!» Brūklene atkal iešņācās, tad uzmeta pakaļu, palēcās uz priekškājām..
1.3.divd. formā: uzmests Tāds, kas ir izveidojies ar uzvirzījumu uz augšu (par ķermeņa daļu, parasti degunu).
PiemēriMazā ir smukāka - apaļāku seju, mazliet uzmestu deguntiņu..
1.4.Būt tādam, kur izveidojas (viļņi, burbuļi) — par ūdenstilpi, šķidrumu.
PiemēriGludais ūdens spogulis sakrokojies, kļuvis necaurspīdīgs un šur un tur jau uzmet pa baltam vilnītim.
Stabili vārdu savienojumiUzmest (arī uzsist) augstu vilni.
1.5.Virzoties izveidot virzienā uz augšu (loku).
Piemēri..sarkandzeltenais pludiņš pazuda atvarā zem alkšņu saknēm. Piecirtu - kā saka makšķernieki, - un virs ūdens loku uzmeta paprāva līdaciņa.
2.Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur). Arī strauji uzlikt, nolikt virsā (uz kā, kam, arī kur). Uzsviest (2).
PiemēriGalvenajam inženierim bija niķis jaunos kurinātājus kurtuves tīrīšanas laikā pamācīt. Reiz, iekaisis dusmās, uzmetu viņam karstu dzelzi uz velteņiem. Nosmirdēja vien.
2.1.Strauji uzlikt (uz kādas ķermeņa daļas). Arī strauji uzvilkt (mugurā).
PiemēriUzmest sev vilnas lakatu uz pleciem.
2.2.Metot (ko) virsū, izveidot (kaudzi, valni u. tml.).
Piemēri..kaudzi līča galā pie ataugas uzmeta labu, Leikartu Lība bij sen pazīstams meistars. Taisni pēc bumbiera - tikai viņa prata tādas taisīt.
3.Darināt (ko), izveidojot cilpas. Izveidot (cilpas).
PiemēriUzmest uz smalkām adatām cimdu.
Stabili vārdu savienojumiUzmest mezglu.
3.1.Izveidot (metus) aužamajos stāvos. Arī uzaust.
PiemēriUzmest audeklu.
4.Izteikt rakstiski, uzrakstīt, parasti īsi, arī ātri, melnrakstā.
PiemēriUzmetu uz papīra šo virsrakstu - un uzreiz saminstinājos, jo nespēju savus nodomus izteikt īsi.
4.1.Uzskicēt1, parasti ātri.
PiemēriMājās pārnācis, Pēteris reizēm pēc atmiņas uzmeta zīmēšanas burtnīcā topošas mājas skici.
5.intrans.; sar. Spēcīgi iesist (kādam, kam, pa ko).
PiemēriLiekas, ķēve nav stīvāka kā toreiz. ..Pakrusto asti un pieglauž ausis, kad Vīksna rausta un uzmet ar bumbuļaino.. pātagu.
6.sar. Uzdzert (alkoholisku dzērienu), parasti nedaudz.
Piemēri«Es [strādnieks] esmu labākais piemērs: izdzer cilvēks pāris glāzes un kļūst par lauvu. Pēc tam uzmet vēl simt gramu un pārvēršas no lauvas par pērtiķi.»
Stabili vārdu savienojumiIet, degunu uzmetis [uz'metis] (arī pacēlis [pa'cēlis]). Ir uz ko uzmest acis (arī aci).
Avoti: 8. sējums