Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzmēzt
uzmēzt -mēžu, -mēz, -mēž, pag. -mēzu; trans.
1.Mēžot, slaukot padarīt tīru (piemēram, klonu). Mēžot, slaukot, piemēram, klonu, padarīt tīru (telpu, laukumu u. tml.).
PiemēriTirgus laukums jau bija tukšs. Vecītes un vecīši pašreiz to uzmēza.
1.1.Mēžot, slaukot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
PiemēriUzmēzt gružus uz liekšķeres.
Avoti: 8. sējums