uzmirdzējums
uzmirdzējums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → uzmirdzēt1.
PiemēriArī kolorītā šie akvareļi smagnēji, paskarbi, ieturēti brūni violetā gammā, kurā vietām pazib gaismas uzmirdzējumi.
2.Paveikta darbība, rezultāts → uzmirdzēt2.
Avoti: 8. sējums