Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzmilzt
uzmilzt parasti 3. pers., -milst, pag. -milza; intrans.
1.Uztūkt (parasti, rodoties zemādas sastrutojumam) — par ķermeņa daļu, arī brūci, augoni.
PiemēriMāsa Tillaka pašlaik [slimnīcā] apgrieza nagus vīram, kuram izņēma uzmilzušo aklās zarnas piedēkli.
1.1.pārn. Palielināties apjomā.
PiemēriKrupis, liels un nikns, uzmilzis kā varens pūpēdis, kvernēja grodu stūrī.
Avoti: 8. sējums