uzmilzt
uzmilzt parasti 3. pers., -milst, pag. -milza; intrans.
1.Uztūkt (parasti, rodoties zemādas sastrutojumam) – par ķermeņa daļu, arī brūci, augoni.
PiemēriMāsa Tillaka pašlaik [slimnīcā] apgrieza nagus vīram, kuram izņēma uzmilzušo aklās zarnas piedēkli.
- Māsa Tillaka pašlaik [slimnīcā] apgrieza nagus vīram, kuram izņēma uzmilzušo aklās zarnas piedēkli.
- Man uzmilzis pirksts.
- pārn. Aiz parka kokiem kā sarkans uzmilzis augonis kāpj mēness un izlej iesārtu gaismu pār ciematu..
1.1.pārn. Palielināties apjomā.
PiemēriKrupis, liels un nikns, uzmilzis kā varens pūpēdis, kvernēja grodu stūrī.
- Krupis, liels un nikns, uzmilzis kā varens pūpēdis, kvernēja grodu stūrī.
- «Cilvēks pusmūžā ir kā uzmilzusi sniega lavīna, gatava kuru katru brīdi noslīdēt.»
Avoti: 8. sējums