Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uzminēt
uzminēt -minu, -mini, -min, pag. -minēju; trans.
1.Koncentrējot domas, uztveri noteiktam uzdevumam, atrast (atbildi, secinājumu), izprast, saprast, arī konstatēt (ko).
Piemēri«Apsveiciet mani, Hibnerīt! Nē, vispirms uzminiet, kādu atzīmi šodien dabūju!» viņa tincina un skatās manī..
  • «Apsveiciet mani, Hibnerīt! Nē, vispirms uzminiet, kādu atzīmi šodien dabūju!» viņa tincina un skatās manī..
  • Anita pameta skatienu Didža sejā, pūlēdamās uzminēt, ko viņš domājis ar šiem vārdiem.
  • Franču morālistu tieksme ir vērot cilvēku dzīvi, uzminēt viņu raksturus, samedīt viņu kļūdas, ironizēt par viņu vājībām.
  • pārn. Mēs esam [frontē] tā pieraduši pie nakts dzīvnieku balsīm,.. ka to klātbūtni ātri uzmin dzirde, kaut reti kad pamana acs.
1.1.Saprast, izprast (kādu).
Piemēri..Zetiņa vēlas, lai viņu uzminētu. Spiežas Mārtiņam tuvāk, skatiem piesūcas viņa sejai.
  • ..Zetiņa vēlas, lai viņu uzminētu. Spiežas Mārtiņam tuvāk, skatiem piesūcas viņa sejai.
  • ..Tu mani pazīsti, bet neesi uzminējis Un neesi atņēmis vēl pasaulei.
2.Atrast atminējumu (mīklai).
PiemēriUzminējis krustvārdu mīklas.., Ezerlīcis ilgi pētīja.. meiteņu sejas [žurnālā].
  • Uzminējis krustvārdu mīklas.., Ezerlīcis ilgi pētīja.. meiteņu sejas [žurnālā].
  • Uzmini manu mīklu: Ja desmit saules Ir manā somā, Būs desmit dālderi Kabatā!
Avoti: 8. sējums