uzmirgot
uzmirgot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Iesākt mirgot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirgot.
Piemēri..uzmirgos simtiem zaļu un sarkanu spuldzīšu, kas signalizēs par strāvas piegādi..
2.Neilgu laiku, arī reizēm līt sīkām lāsēm. Uzsmidzināt (1).
PiemēriLaiks arvien vēl pieturas vēss un vējains, brīžiem uzmirgo lietiņš.
Avoti: 8. sējums