uzmodināt
uzmodināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Pilnīgi pārtraukt (kāda) miegu, panākt, būt par cēloni, ka (kāds) uzmostas.
PiemēriGrūti uzmodināt bērnu no miega.
Stabili vārdu savienojumiUzmodināt no miroņiem.
1.1.pārn. Ierosināt aktīvai, apzinīgai darbībai (cilvēku, cilvēku grupu).
2.parasti 3. pers.; poēt. Pilnīgi pārtraukt sastingumu, izraisīt no jauna dzīvības procesus (dabā). Pamodināt (2). Atmodināt (2).
Avoti: 8. sējums