Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzmūķēt
uzmūķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
Mūķējot dabūt vaļā. Atmūķēt.
PiemēriUzraugs: Uzgājuši augšā, mēs lūkosim uzmūķēt durvis un to glumo pārsteigt.
Avoti: 8. sējums