Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzmunsturēt
uzmunsturēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.; sar.
1.Pieņemt darbā, iesaistīt (kuģa) komandā.
PiemēriMani uzmunsturēja uz agrākā siļķu kuģa Brū, kas tagad [kara laikā] pārvadāja gabalpreces un karavīrus.
2.Izgatavot.
PiemēriKonrādonkulis savā darbnīcā atkal ko uzmunsturē.
Avoti: 8. sējums