uzmīt
uzmīt -minu, -min, -min, pag. -minu; intrans.
1.Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
PiemēriUzmīt kaķim uz astes.
Stabili vārdu savienojumiUzmīt (arī uzkāpt) uz varžacīm.
1.1.Minot, liekot soli, nejauši, arī negribēti uzlikt kāju virsū (kam asam, raupjam u. tml.), tā, parasti sāpīgi, skarot, ievainojot (kāju, pēdu).
PiemēriNejauši uzmīt uz naglas zemē nomestā dēlī.
2.Uzlikt kāju vai kājas virsū (piemēram, pedālim, paminai, arī lāpstai), iekustināt (to), lai iedarbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
Piemēri..Voicehovskis automātiski uzmina bremzes pedālim, vienlaikus piespiezdams pirkstu signāla pogai.
Avoti: 8. sējums