berzēt
berzēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, piemēram, tīrot, ieziežot, masējot).
PiemēriBerzēt traipaino vietu.
- Berzēt traipaino vietu.
- Berzēt muguru.
- Berzēt pieri.
- Viņš berzēja rokas, it kā gribēdams no tām kaut ko notīrīt nost.
- ..[ārsts Brīviņu] izvalstīja, izknaibīja, lika berzēt ar asu nebalinātu linu dvieli..
- Pārvarējusi satraukumu, viņa atkal sāka berzēt acis, kas nebija radušas raudāt, tāpēc no tām grūti bija izvilināt asaras.
Stabili vārdu savienojumiBerzēt rokas (arī plaukstas).
- Berzēt rokas (arī plaukstas) idioma — sar. Būt apmierinātam, priecīgam.
2.parasti 3. pers. Trinoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (piemēram, par apaviem, apģērbu). Berzt (3).
Piemēri..[zēns] sāka ātri ģērbties. Apvilka nātna bikses, kuru cietās vīles jau pie pirmajām kustībām berzēja jēlas vietas stilbu iekšpusē un ceļgalos.
- ..[zēns] sāka ātri ģērbties. Apvilka nātna bikses, kuru cietās vīles jau pie pirmajām kustībām berzēja jēlas vietas stilbu iekšpusē un ceļgalos.
Avoti: 2. sējums