berzēties
berzēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
1.parasti 3. pers. Kustībā vairākkārt skarties, spiesties (pie kā).
PiemēriLaiva berzējas gar pāļiem.
2.Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (par cilvēku vai dzīvnieku). Berzties (2), trīties.
PiemēriZiemelis krunkoja pieri un berzējās uz sava krēsla.
2.1.pārn. Atrasties, kustēties cilvēku drūzmā. Pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā.
PiemēriLauki ir lauki, bet pilsēta - pilsēta. Tur ir jāberzējas vienam gar otru un jāmācās cits glumums.
4.sar. Strīdēties, nevarēt vienoties.
PiemēriKa zirgi pavasarī dārgāki nekā rudenī, to jau mazs bērns zināja, bet viņi [kalps ar kalponi] ap šo jautājumu berzējās veseliem vakariem.
Avoti: 2. sējums