berzt
berzt beržu, berz, berž, pag. berzu; trans.
1.Ar piespiedienu, pārvarot pretestību, virzīt šurp turp (kādu priekšmetu pa cita priekšmeta virsmu).
PiemēriSpēcīgi berzt.
1.1.Velkot un spiežot (ar ko), dalīt nost, tīrīt (ko).
PiemēriBerzt mizu nost.
1.2.Piespiežot virzīt šurp turp (gar ko).
Piemēri..[automobilis] iesāka urkšķēt kā sivēns, kas labsajūtā berž sānus gar žoga kārtīm.
2.Tīrīt, spodrināt (priekšmetu) ar spēcīgu piespiedienu.
PiemēriBerzt ar drānu galda virsu.
2.1.Mazgāt (priekšmetu) ar spēcīgu piespiedienu.
PiemēriSteigšus steidzamos darbos skraidīja meitas... Kurināja krāsni, cepa karašas, berza grīdas, galdus un solus, mazgāja logus.
2.2.Mazgāt (cilvēku, viņa ķermeņa daļu) ar spēcīgu piespiedienu.
PiemēriAnneli nu berza, mazgāja, posa..
3.parasti 3. pers. Trinoties (gar ko), radīt sāpes, ādas iekaisumu (piemēram, par apaviem, apģērbu).
PiemēriSoļoju lēni. Smagie gumijas zābaki berza kājas. Ja tā vajadzēs iet līdz pašai Smārdes stacijai, papēži droši vien būs tulznās.
4.Spaidot, spiežot (pret kādu virsmu), dalīt sīkās daļiņās. Drupināt, smalcināt.
PiemēriBerzt tabaku.
4.1.Spiežot, trinot dabūt laukā, lobīt.
PiemēriSaimnieks atnāk no druvas ar vārpām, berž graudus un mēģina briedumu.
Avoti: 2. sējums