Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nosviest
nosviest -sviežu, -svied, -sviež, pag. -sviedu; trans.
1.Ar sviedienu lejup novietot (kur, uz kā u. tml.). Nomest (1).
PiemēriNosviest portfeli uz krēsla.
  • Nosviest portfeli uz krēsla.
  • Nosviest saini pie kājām.
  • ..viņa nosvieda nēšus ar spaiņiem pie akas zemē..
  • ..Judīte.. nosvieda malkas šķilas kaktā pie krāsns..
  • Andrs nosvieda savu nastu uz klēts lieveņa un sasarcis steidzās uz kūti.
  • pārn. ..Nagainis pēdējos vārdus nosvieda kā gatavus pakavus uz smēdes klona.
Stabili vārdu savienojumiNosviest (arī nomest) zemē.
1.1.parasti divd. forma: nosviests Nevērīgi, nevīžīgi, parasti ar sviedienu, novietot (nepiemērotā, neparedzētā vietā).
PiemēriSētā nekas negulēja aplam nosviests..
  • Sētā nekas negulēja aplam nosviests..
  • Uz lāvas nosviests adīts svīteris ar salāpītiem elkoņiem.
  • ..paceļ nosviesto izkapti, rūpīgi noslauka, apskata.. un pakarina mežābeles zarā.
1.2.Ar sviedienu lejup atbrīvoties (no tā, ko tur rokā).
PiemēriNosviest klausuli.
  • Nosviest klausuli.
  • ..vīri tīrumā bija ieraudzījuši ciemā ugunsgrēku. Sētuves nosvieduši, tie skrēja uz mājām.
  • ..Oļiņiete.., grābekli nosviedusi, aizskrēja, ne atpakaļ neskatīdamās.
  • Mirdza nosvieda karoti, pietrūkās no galda un.. ieskrēja savā istabā.
1.3.Neviļus, negribēti izlaist no rokas un pieļaut, ka nokrīt.
PiemēriSteigā nosviest vāzi zemē.
  • Steigā nosviest vāzi zemē.
1.4.Ar sviedienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
Piemēri..kamēr māte iegāja ķēķī, es paķēru gabalu maizes un pa savas istabas logu nosviedu viņam [kaķim].
  • ..kamēr māte iegāja ķēķī, es paķēru gabalu maizes un pa savas istabas logu nosviedu viņam [kaķim].
  • Viņa ieskrēja istabā, nosvieda slauceni no bluķīša un ūdens spaini uzcēla vietā.
  • pārn. Savās atmiņās kavēdamies, es atkāpos pagātnē, nosviedis vairāk nekā četrdesmit gadus no pleciem.
1.5.Izvirzīt, arī panākt, ka izvirzās (no lidojoša lidaparāta) tā, ka nokrīt (kur, uz kā).
PiemēriViņš ziņoja, ka, rītam austot, tur nosviesta lielāka grupa parašutistu..
  • Viņš ziņoja, ka, rītam austot, tur nosviesta lielāka grupa parašutistu..
  • Nosvieda dažas bumbas un apšaudīja no gaisa ar ložmetējiem..
1.6.Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem).
PiemēriZirgs.. pietupās, tad pameta pakaļgalu uz augšu, viegli nosvieda Ļipiņu zemē..
  • Zirgs.. pietupās, tad pameta pakaļgalu uz augšu, viegli nosvieda Ļipiņu zemē..
  • Dažreiz pat [zirgu puisis] gluži saniknots vēlējās, kaut nu zirgs nosviestu kādu jājēju..
2.Ar sviedienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.). Nomest (2).
PiemēriNosviest uzsegto kažoku.
  • Nosviest uzsegto kažoku.
  • Vēl pavalstījies pa gultu, Gunārs.. nosvieda segu.
3.Strauji novilkt sev (apģērbu, apavus). Nomest (3).
PiemēriNosviest mēteli.
  • Nosviest mēteli.
  • Es bieži arī nosviežu drēbes un kritu skaidrajā ūdenī..
  • Vispirms svešais, nosviedis svārkus, uzvelk bagāžniekā noglabāto virsvalku.
  • Nākošajā mirklī Milda nosvieda mājas tupeles, ātri uzmauca kājās ielas apavus..
4.Strauji satverot, nogāzt (kādu) zemē.
PiemēriKrustiņš atsvabinās no Ažas, nosviež to gar zemi un bēg uz logu.
  • Krustiņš atsvabinās no Ažas, nosviež to gar zemi un bēg uz logu.
  • Ne vienmēr niknākā cīņa ir tā, kur cīkstoņi,.. acīm zibot, grasās viens otru nosviest gar zemi.
  • Visi mūži mums viņu vārdus slēps: Tie nosviesti zemē un krūtīs šķēps..
5.sar. Atbrīvot (kādu no amata pret viņa gribu). Nomest (6).
PiemēriNagainis tagad pielikšot visas pūles, lai Cepli nosviestu no direktora amata.
  • Nagainis tagad pielikšot visas pūles, lai Cepli nosviestu no direktora amata.
  • Stāsta, ka Profesors kādreiz bijis lielā amatā, bet pēc tam par dažādām lietām nosviests nost..
  • «Kā, vai tad Priedes Jānis no amata nosviests?» izbijies brīnījās Kalinka.
Stabili vārdu savienojumiNosviest (arī nomest) pa roku galam.
Avoti: 5. sējums