nosvilpot
nosvilpot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.trans. Svilpot un pabeigt svilpot (piemēram, melodiju).
PiemēriLīvijai uznākot, viņš nekad nepārtrauca darbu un sarunu ar biedriem; ja bija svilpojis, tad turpināja to darīt, kamēr motīvu nesvilpoja līdz galam.
2.intrans. Svilpot (visu laikposmu) un pabeigt svilpot.
PiemēriDienvidu vēji pavasarī pastrādāja brīnuma darbus. Nosvilpos diennakti šis vējš pār ciemu, un no rīta, raugi, jūra viļņo brīva [no ledus]..
3.parasti 3. pers.; intrans. Ar svilpojošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) — parasti par lodi, šāviņu.
Piemēri..brīžiem pāri galvām nesvilpoja tālšāvēja granātas.
Avoti: 5. sējums