nosvītrot
nosvītrot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Novērtējot par nederīgu (tekstu, tā daļu), pārsvītrot (to). Izsvītrot.
PiemēriPuisis.. pieliek pildspalvu pie pēdējā teikuma, grib to nosvītrot. Tomēr nenosvītro..
- Puisis.. pieliek pildspalvu pie pēdējā teikuma, grib to nosvītrot. Tomēr nenosvītro..
1.1.pārn. Uzskatīt par nebijušu. Aizmirst.
PiemēriBērnību nedrīkst nosvītrot - vajag ļaut tai vīties cauri dzīvei..
- Bērnību nedrīkst nosvītrot - vajag ļaut tai vīties cauri dzīvei..
- Un, kad tu paliksi klajumā viens kā nogāzts koks, vai man pagriezties būs un aiziet, un nosvītrot dienu šo?
1.2.pārn. Iznīcināt.
PiemēriViens mirklis dziļu patiesu sāpju nosvītro gadiem ilgi izjusto prieku.
- Viens mirklis dziļu patiesu sāpju nosvītro gadiem ilgi izjusto prieku.
Avoti: 5. sējums