nosvilpt
nosvilpt -svilpju, -svilp, -svilpj, pag. -svilpu
1.intrans. Īsu brīdi, vienu reizi svilpt.
Piemēri..[uzraugs] iesprauda mutē svilpi, griezīgi nosvilpa un aizskrēja..
1.1.trans. Ar svilpienu signalizēt un pabeigt signalizēt.
Piemēri..tiesneši nosvilpa meistarsacīkšu sākumu..
2.parasti 3. pers.; intrans. Ar svilpjošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) — parasti par lodi, šāviņu.
PiemēriLode nosvilpa ļoti tuvu vaigam. Likās, apsvilina ausi.
3.trans. Svilpjoši noteikt, pateikt.
Piemēri«Skaidrs!» Zigis nosvilpa caur zobiem un veda Ēvaldu savā istabā.
Avoti: 5. sējums