nosviest
nosviest -sviežu, -svied, -sviež, pag. -sviedu; trans.
1.Ar sviedienu lejup novietot (kur, uz kā u. tml.). Nomest (1).
PiemēriNosviest portfeli uz krēsla.
Stabili vārdu savienojumiNosviest (arī nomest) zemē.
1.1.parasti divd. forma: nosviests Nevērīgi, nevīžīgi, parasti ar sviedienu, novietot (nepiemērotā, neparedzētā vietā).
PiemēriSētā nekas negulēja aplam nosviests..
1.2.Ar sviedienu lejup atbrīvoties (no tā, ko tur rokā).
PiemēriNosviest klausuli.
1.3.Neviļus, negribēti izlaist no rokas un pieļaut, ka nokrīt.
PiemēriSteigā nosviest vāzi zemē.
1.4.Ar sviedienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
Piemēri..kamēr māte iegāja ķēķī, es paķēru gabalu maizes un pa savas istabas logu nosviedu viņam [kaķim].
1.5.Izvirzīt, arī panākt, ka izvirzās (no lidojoša lidaparāta) tā, ka nokrīt (kur, uz kā).
PiemēriViņš ziņoja, ka, rītam austot, tur nosviesta lielāka grupa parašutistu..
1.6.Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem).
PiemēriZirgs.. pietupās, tad pameta pakaļgalu uz augšu, viegli nosvieda Ļipiņu zemē..
2.Ar sviedienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.). Nomest (2).
PiemēriNosviest uzsegto kažoku.
3.Strauji novilkt sev (apģērbu, apavus). Nomest (3).
PiemēriNosviest mēteli.
4.Strauji satverot, nogāzt (kādu) zemē.
PiemēriKrustiņš atsvabinās no Ažas, nosviež to gar zemi un bēg uz logu.
5.sar. Atbrīvot (kādu no amata pret viņa gribu). Nomest (6).
PiemēriNagainis tagad pielikšot visas pūles, lai Cepli nosviestu no direktora amata.
Stabili vārdu savienojumiNosviest (arī nomest) pa roku galam.
Avoti: 5. sējums