Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nosvilpties
nosvilpties -svilpjos, -svilpies, -svilpjas, pag. -svilpos; refl.
Īsu brīdi, vienu reizi svilpt: nosvilpt1.
PiemēriZiemelis apstājas, iebāž pirkstus mutē un nosvilpjas.
Avoti: 5. sējums