nosvilpt
nosvilpt -svilpju, -svilp, -svilpj, pag. -svilpu
1.intrans. Īsu brīdi, vienu reizi svilpt.
Piemēri..[uzraugs] iesprauda mutē svilpi, griezīgi nosvilpa un aizskrēja..
- ..[uzraugs] iesprauda mutē svilpi, griezīgi nosvilpa un aizskrēja..
- Ataugu bērzu birzī nosvilpa vālodze.
- Atgriezos tikai tad, kad lokomotīve jau nosvilpa un vagoni ar vieglu rāvienu sāka lēni ripot.
1.1.trans. Ar svilpienu signalizēt un pabeigt signalizēt.
Piemēri..tiesneši nosvilpa meistarsacīkšu sākumu..
- ..tiesneši nosvilpa meistarsacīkšu sākumu..
- ..sirēna nosvilpa pusdienlaiku..
2.parasti 3. pers.; intrans. Ar svilpjošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) – parasti par lodi, šāviņu.
PiemēriLode nosvilpa ļoti tuvu vaigam. Likās, apsvilina ausi.
- Lode nosvilpa ļoti tuvu vaigam. Likās, apsvilina ausi.
3.trans. Svilpjoši noteikt, pateikt.
Piemēri«Skaidrs!» Zigis nosvilpa caur zobiem un veda Ēvaldu savā istabā.
- «Skaidrs!» Zigis nosvilpa caur zobiem un veda Ēvaldu savā istabā.
Avoti: 5. sējums