nosvērts
nosvērts -ais; s. -a, -ā
nosvērti apst.
1.Divd. → nosvērt.
2.Tāds, kas ir līdzsvarots, mierīgs, arī noteikts (par cilvēku, tā raksturu, personība).
PiemēriNosvērts cilvēks.
- Nosvērts cilvēks.
- Nosvērts raksturs.
- Viņu.. uzskatīja par ļoti nosvērtu, apzinīgu darbinieku, kas runāja samērā maz, bet, ja ko teica, tad viņa domas vienmēr bija skaidras..
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNosvērta gaita.
- Nosvērta gaita.
- ..viņa dzīvoklī ieradās svešinieks - rāmām, nosvērtām kustībām, balss klusa un sagurusi..
- Šorīt reproduktorā skan kapteiņa pirmā palīga Homutova parasti mierīgā, nosvērtā balss.
- Krišs izturas ārēji mierīgi un nosvērti, bet es gan redzu, ko viņš pārdzīvo.
Avoti: 5. sējums