nosvērt
nosvērt -sveru, -sver, -sver, pag. -svēru; trans.
1.Sverot izmērīt (kā) masu, svaru.
PiemēriNosvērt sviestu.
- Nosvērt sviestu.
- ..meitenes lika vilnu uz svariem, nosvēra un pierakstīja.
- Mājas apstākļos par ūdens saturu medū aptuveni var spriest, precīzi nosverot 1 litru medus. Labs medus sver 1,400-1,440 kg.
- pārn. «Sev tu vari melot un citiem. Dzīvei nesamelosi. Tā tevi nosvērs bez svariem.»
1.1.Sverot nodalīt no kāda kopuma (daļu ar noteiktu masu, svaru).
PiemēriNosvērt kilogramu cukura.
- Nosvērt kilogramu cukura.
1.2.pārn. Novērtēt, arī noteikt (pēc kādām pazīmēm).
Piemēri«Tevī ir saimnieces gars. Kad tu pati to nemaz nemanīji, es tevī noskatījos un nosvēru tavu tikumu.»
- «Tevī ir saimnieces gars. Kad tu pati to nemaz nemanīji, es tevī noskatījos un nosvēru tavu tikumu.»
- Tie [vecāki] bija viņam kā etalons, pēc kuriem var nomērīt vai nosvērt savu rīcību.
- Vecs jūrnieks, viņš tūliņ nosvēra attālumu. Un arī to, ka naktī gaidāma vētra.
2.Novirzīt no kāda stāvokļa uz leju, uz sāniem.
PiemēriVējš nosver laivu sānis.
- Vējš nosver laivu sānis.
2.1.Noliekt.
PiemēriGraudu smagums vārpas nosvēra zemāk un zemāk.
- Graudu smagums vārpas nosvēra zemāk un zemāk.
Avoti: 5. sējums