nosvērts
nosvērts -ais; s. -a, -ā
nosvērti apst.
1.Divd. → nosvērt.
2.Tāds, kas ir līdzsvarots, mierīgs, arī noteikts (par cilvēku, tā raksturu, personība).
PiemēriNosvērts cilvēks.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriNosvērta gaita.
Avoti: 5. sējums