nošķaidīt
nošķaidīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Šķaidot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
PiemēriNošķaidīt sienu ar asinīm.
1.1.Šķaidoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu).
PiemēriDubļi nošķaida kurpes.
Avoti: 5. sējums