nošķaidīt
nošķaidīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Šķaidot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to).
PiemēriNošķaidīt sienu ar asinīm.
- Nošķaidīt sienu ar asinīm.
- Es eju un skūpstu ar pazolēm ielu. Vajag mēteli pārlikt, Ja negribu pārejot nošķaidīt lielus.
1.1.Šķaidoties padarīt slapju, arī notraipīt (par šķidrumu, masu).
PiemēriDubļi nošķaida kurpes.
- Dubļi nošķaida kurpes.
Avoti: 5. sējums