nošķaudīt
nošķaudīt -u, -i, -a, pag. -īju; intrans.; reti
Nošķaudīties.
PiemēriMotocikls sprauslādams apvēlās, nošķaudīja un apklusa.
- pārn. Motocikls sprauslādams apvēlās, nošķaudīja un apklusa.
Avoti: 5. sējums