Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nošķaudīt
nošķaudīt -u, -i, -a, pag. -īju; intrans.; reti
Nošķaudīties.
PiemēriMotocikls sprauslādams apvēlās, nošķaudīja un apklusa.
Avoti: 5. sējums