Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nošķaudīties
nošķaudīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
Īsu brīdi, vienu reizi šķaudīt.
PiemēriPēc [tabakas] iešņaukšanas viņa [vecmāmiņa] nošķaudījās, izslaucīja asaras lakatiņā..
  • Pēc [tabakas] iešņaukšanas viņa [vecmāmiņa] nošķaudījās, izslaucīja asaras lakatiņā..
  • ..Piepe savaikstīja apaļo seju un, galvu atgāzis, garšīgi nošķaudījās..
  • Lamiķis [suns] nošķaudījās, paskurināja ausis.
  • pārn. Tieši tagad, ..kad laiva slīdēja taisni un vienmērīgi izvēlētajā virzienā, motors nošķaudījās un apstājās.
Avoti: 5. sējums