Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nošķelt
nošķelt -šķeļu, -šķel, -šķeļ, pag. -šķēlu; trans.
1.Šķeļot atdalīt nost.
Piemēri..grāvju rokamā mašīna nošķēla ābelei pusi sakņu.
1.1.divd. formā: nošķelts; mat. Tāds, kas atrodas starp pamatu un šķēlumu (par ģeometriska ķermeņa daļu).
PiemēriNošķelts konuss.
Avoti: 5. sējums