nošķelties
nošķelties -šķeļos, -šķelies, -šķeļas, pag. -šķēlos; refl.
1.parasti 3. pers. Refl. → nošķelt. Tikt nošķeltam.
Piemēri«Nevar zināt, kad kāds [ledus] gabals nošķeļas..»
2.Nodalīties savrup (piemēram, no kādas grupas).
PiemēriNošķelties no kolektīva.
Avoti: 5. sējums