atvilkt
atvilkt -velku, -velc, -velk, pag. -vilku; trans.
1.Velkot atdabūt, atgādāt šurp. imperf. Vilkt šurp. Velkot atdabūt, atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
PiemēriAtvilkt ratus uz mājām.
- Atvilkt ratus uz mājām.
- Upīšu Mārtiņš atvilka no nojumes jaunās ragavas..
- ..tēvocis Tenis atvilka ķerru ar lāpstām, kapļiem un grābekļiem, laužņiem un zāģiem un iesāka strādāt.
- Īstā meita paņēma vecīti aiz kājām un aizvilka to uz pirti. Kad vecītis nomazgājās, tad tā atkal paņēma to aiz kājām un atvilka gultā atpakaļ.
2.Velkot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). imperf. Vilkt nost (sānis, atpakaļ).
PiemēriOtrs [gājējs] atvilka aiztinamos no sejas, lūkoja ko saskatīt priekšā.
- Otrs [gājējs] atvilka aiztinamos no sejas, lūkoja ko saskatīt priekšā.
- ..[Amāle] sēdēja.. atvilkusi melno lakatu no auss, lai labāk saklausītu.
2.1.Lēni atņemt, atvirzīt nost (atpakaļ) (piemēram, rokas, plecus).
PiemēriIlga apdomājas [rēķinot uzdevumu]..Pieliek roku pie tāfeles, atvelk atkal nost. Gudro.
- Ilga apdomājas [rēķinot uzdevumu]..Pieliek roku pie tāfeles, atvelk atkal nost. Gudro.
- Cik izturēti spēcīgs bija šo balto, kopto pirkstu spiediens, un ar kādu lēnu grāciju.. viņa tos atvilka atpakaļ.
3.Velkot atvērt, attaisīt. imperf. Vilkt vaļā.
PiemēriVecaistēvs atgriežas pie galda, atvelk atvilktni un izņem no tās nelielu grāmatiņu.
- Vecaistēvs atgriežas pie galda, atvelk atvilktni un izņem no tās nelielu grāmatiņu.
- Tēvs piegāja pie durvīm un, bultu no iekšpuses neatvilcis, jautāja: «Kas tur klauvē?»
3.1.Atbīdīt (aizvilktus aizkarus, priekškarus).
PiemēriAtvelkamais priekškars.
- Atvelkamais priekškars.
- Ēdamās istabas logiem biezie priekškari tikai drusku atvilkti.
- Ja aizkarus gatavo atvelkamus, tos uzver uz stieples vai arī piestiprina riņķīšiem, kas slīd pa šo stiepli.
3.2.Padarīt vaļīgāku (cilpu, mezglu, arī to, kas sasiets mezglā).
PiemēriAtvilkt cilpu.
- Atvilkt cilpu.
- ..Lefoks atvelk kaklasaiti vaļīgāk un atpogā apkakli.
4.Noģērbt (parasti virsdrēbes). Novilkt.
PiemēriViņš nepaguva vēl labi mēteli atvilkt un apsveicināties, kad Befis jau tam pretim ar savu priekšlikumu.
- Viņš nepaguva vēl labi mēteli atvilkt un apsveicināties, kad Befis jau tam pretim ar savu priekšlikumu.
- Vingrām, izkoptām kustībām Sala palīdzēja viņai [meitenei] atvilkt mēteli.
5.Likt (savam karaspēkam, tā vienībām) atiet (uz aizmuguri).
PiemēriPēc ilgajām kaujām latviešu strēlnieku brīvprātīgo pulkam pirmo reizi piešķīra atpūtu. Pulku atvilka aizmugurē netālu no frontes..
- Pēc ilgajām kaujām latviešu strēlnieku brīvprātīgo pulkam pirmo reizi piešķīra atpūtu. Pulku atvilka aizmugurē netālu no frontes..
- Rota bija atvilkta mazliet aizmugurē..
6.Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no pienākošās summas, algas u. tml.). Atskaitīt, atrēķināt.
PiemēriAtvilkt no algas ienākuma nodokli.
- Atvilkt no algas ienākuma nodokli.
- Atvilkt zināmu procentu no algas alimentiem.
- Atvelkot visus izdevumus, atlika laba summa, par kuru varēja nopirkt sēklu un apmierināt citas nepieciešamākās vajadzības.
- ..mēneša beigās viņš divdesmit rubļu vietā saņēma tikai piecpadsmit ar aizrādījumu, ka pārējie rubļi tiek atvilkti par nekārtīgu strādāšanu.
7.Savienojumā ar «elpu»: elpot. Ieelpot (bieži pēc kādu šķēršļu pārvarēšanas).
PiemēriPiektdien jau no brokastīm tveicēja nejauki, bet ap pusdienas laiku pat elpu lāgā nevarēja atvilkt.
- Piektdien jau no brokastīm tveicēja nejauki, bet ap pusdienas laiku pat elpu lāgā nevarēja atvilkt.
- Dzēra [Haris] ilgi, bļodu pie mutes pacēlis un ik pa brīdim elpu atvilkdams.
- Labi vairs nav ar tevi, Ilga; kad tu tagad ej pie šuvējas Austrumas, tu jau pašās durvīs, kāpnēs ienākot, aizturi elpu un atvelc to, tikai istabā nokļuvusi.
Stabili vārdu savienojumiAtvilkt elpu.
- Atvilkt elpu idioma — 1. Atpūsties (pēc fiziskas vai garīgas piepūles.)2. Sākt justies brīvi.
Avoti: 1. sējums