atvilināt
atvilināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Vilinot atdabūt šurp. imperf. Vilināt šurp. Vilinot atdabūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
PiemēriViola cerējusi, ka Asaros būs mazāk ļaužu, taču svētdienas jauka novakarē arī šeit jūrmala daudzus atvilinājusi.
- pārn. Viola cerējusi, ka Asaros būs mazāk ļaužu, taču svētdienas jauka novakarē arī šeit jūrmala daudzus atvilinājusi.
- pārn. Viņš domīgi lūkojās kaut kur tālumā, ļāva pirkstiem slīdēt pār taustiņiem un atvilināja neparastas melodijas no šiem tālumiem.
- pārn. Kad pirmā valša skaņas atvilināja Ojāru atpakaļ zālē, uz skatuves jau spēlēja pūtēju orķestris..
2.Vilinot atdabūt nost. imperf. Vilināt nost. Vilinot dabūt prom. imperf. Vilināt prom.
PiemēriAtvilināt bērnu no rotaļām.
- Atvilināt bērnu no rotaļām.
- Drīz vien jūs sāksiet viens otram atvilināt strādniekus..
Avoti: 1. sējums