atvilt
atvilt -viļu, -vil, -viļ, pag. -vīlu; trans.
1.Atmānīt, atvilināt šurp. Atmānīt, atvilināt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriKas tevi šurp atvīlis?
2.Ar viltu atņemt.
PiemēriRiters:.. jūs esat nekrietns blēdis, kas vīram atviļ un nolaupa sievu.
Avoti: 1. sējums