atvilkt
atvilkt -velku, -velc, -velk, pag. -vilku; trans.
1.Velkot atdabūt, atgādāt šurp. imperf. Vilkt šurp. Velkot atdabūt, atgādāt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
PiemēriAtvilkt ratus uz mājām.
2.Velkot atvirzīt nost (sānis, atpakaļ). imperf. Vilkt nost (sānis, atpakaļ).
PiemēriOtrs [gājējs] atvilka aiztinamos no sejas, lūkoja ko saskatīt priekšā.
2.1.Lēni atņemt, atvirzīt nost (atpakaļ) (piemēram, rokas, plecus).
PiemēriIlga apdomājas [rēķinot uzdevumu]..Pieliek roku pie tāfeles, atvelk atkal nost. Gudro.
3.Velkot atvērt, attaisīt. imperf. Vilkt vaļā.
PiemēriVecaistēvs atgriežas pie galda, atvelk atvilktni un izņem no tās nelielu grāmatiņu.
3.1.Atbīdīt (aizvilktus aizkarus, priekškarus).
PiemēriAtvelkamais priekškars.
3.2.Padarīt vaļīgāku (cilpu, mezglu, arī to, kas sasiets mezglā).
PiemēriAtvilkt cilpu.
4.Noģērbt (parasti virsdrēbes). Novilkt.
PiemēriViņš nepaguva vēl labi mēteli atvilkt un apsveicināties, kad Befis jau tam pretim ar savu priekšlikumu.
5.Likt (savam karaspēkam, tā vienībām) atiet (uz aizmuguri).
PiemēriPēc ilgajām kaujām latviešu strēlnieku brīvprātīgo pulkam pirmo reizi piešķīra atpūtu. Pulku atvilka aizmugurē netālu no frontes..
6.Ieturēt, neizmaksāt (kādu daļu no pienākošās summas, algas u. tml.). Atskaitīt, atrēķināt.
PiemēriAtvilkt no algas ienākuma nodokli.
7.Savienojumā ar «elpu»: elpot. Ieelpot (bieži pēc kādu šķēršļu pārvarēšanas).
PiemēriPiektdien jau no brokastīm tveicēja nejauki, bet ap pusdienas laiku pat elpu lāgā nevarēja atvilkt.
Stabili vārdu savienojumiAtvilkt elpu.
Avoti: 1. sējums