atvilnīt
atvilnīt parasti 3. pers., -ī, pag. -īja; pareti
1.intrans. Vilnījot atplūst šurp. Vilnījot atplūst (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
PiemēriNo birzs atvilnī plaukstošo bērzu smarža.
2.trans. Ar vieglu plūsmu atvirzīt šurp. Ar vieglu plūsmu atvirzīt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
Avoti: 1. sējums