atvilgt
atvilgt -vilgstu, -vilgsti, -vilgst, pag. -vilgu; intrans.
1.parasti 3. pers. Kļūt mitram, valgam (parasti par ko sausu, izšuvušu).
PiemēriTā jau tie [āboli] uz rīta pusi, kad kāti rasā atvilguši, veļas zemē, smagi nobūkšķēdami ...
2.parasti 3. pers.; pareti Samazināties (par salu), atlaisties (par ko sasalušu).
Piemēri..sals neatvilga, bet vēl pieņēmās spalgumā.
3.pareti Atbrīvoties no negatīva psihiska stāvokļa. Atmaigt.
PiemēriMarta [pēc sarunas ar māti] bija atvilgusi un tikusi gaišāka.
Stabili vārdu savienojumiSirds atvilgst.
3.1.Iegūt maigāku izteiksmi (par seju, acīm).
Piemēri..[virsnieka] acīs niknums it kā atlaižas - sejas panti atvilgst, ap lūpām paplašinās tāds kā smaids..
Avoti: 1. sējums