atslābt
atslābt -slābstu, -slābsti, -slābst, pag. -slābu; intrans.
1.Kļūt slābam, nespēcīgam vai slābākam, nespēcīgākam (par cilvēku, viņa locekļiem).
PiemēriAtslābuši, pakausī atmestām cepurēm,.. viņi klusēdami vilkās līdzi saviem biedriem.
1.1.Kļūt mazāk saspringtam (par muskuļiem, ķermeni u. tml.).
PiemēriMuskuļi [vingrotājam] ritmiski savilkās, saspringa un atslāba - izskatījās, it kā liels putns gatavotos lidojumam.
2.parasti 3. pers. Pavājināties, kļūt mazāk spraigam, mazāk spēcīgam (par psihisku stāvokli).
PiemēriSajūsma atslāba.
3.parasti 3. pers. Zaudēt intensitāti, spraigumu (par darbību, stāvokli).
Piemēri..uzbrukums atslāba. Frontē iestājās klusums.
3.1.Pierimt, piestāt (par norisēm dabā).
PiemēriVējš.. bija nevienmērīgs.. Brīžiem tas atslāba, bet tad atkal uzbrāza ar tādu sparu, ka zēģele piepūtās kā gumijas balons..
4.parasti 3. pers.; pareti Kļūt vaļīgam vai vaļīgākam (par ko savilktu).
PiemēriPrāmja troses atslābušas.
Avoti: 1. sējums