atslēga
atslēga -as, s.
1.Rīks (parasti metāla), ar kuru aizslēdz vai atslēdz (telpas vai priekšmetus).
PiemēriDzīvokļa atslēgas.
2.Iemontēta ierīce, mehānisms (durvīs, atvilktnē u. tml.) aizslēgšanai.
PiemēriAtslēgas caurums.
Stabili vārdu savienojumiPiekaramā (retāk priekškaramā) atslēga.
3.Darba rīks (skrūvju, uzgriežņu) griešanai.
PiemēriUzgriežņu atslēga. Tā nepieciešama bultu uzgriežņu uzgriešanai, nostiprinot konstrukciju savienojumus.
3.1.Instruments (kā) atvēršanai, nostiprināšanai, regulēšanai u. tml.
PiemēriSlidu atslēga.
3.2.Instruments atsperes saspriegšanai.
PiemēriAr atslēgu uzvelkams pulkstenis.
4.Ar roku darbināms kontakta slēdzis elektriskās strāvas ķēdes ieslēgšanai un pārtraukšanai.
PiemēriTelegrāfa atslēga.
5.Priekšnosacījums, lai ko iegūtu, panāktu, sasniegtu.
PiemēriLaimes atslēga.
5.1.Pareizā pieeja, veids, kas ļauj piekļūt (kam), izprast, apgūt, atrisināt (ko).
PiemēriPaiet gadi, un pēkšņi kāds notikums.. palīdz [rakstniekam] rast atslēgu, lai izprastu līdz šim it kā nedzīvā materiāla jēgu, lai liktu tam dzīvot..
6.Šifra veidošanas sistēma.
PiemēriAtslēga teksta šifrēšanai.
6.1.Paņēmienu kopums nepazīstamu raksta zīmju un raksta sistēmas atšifrēšanai.
Piemēri..1952. gadā atklāja maiju rakstības pamatus, kā arī atšifrēja daudz vārdu, pat veselas frāzes. Tātad atslēga seno maiju rakstiem atrasta.
7.mūz. Grafiska zīme nošu sistēmā, kas nosaka skaņu augstumu un nosaukumu līnijkopā.
PiemēriVijoles atslēga.
Stabili vārdu savienojumiAizslēgt (ar) deviņām atslēgām. Atslēgas kauls.
Avoti: 1. sējums