Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
atsliet
atsliet -slienu, -slien, -slien, arī -sleju, -slej, -slej, pag. -sleju; trans.
1.Novietot ieslīpi un atbalstīt (pie kā, pret ko). Piesliet.
PiemēriAtsliet kāpnes pret sienu.
  • Atsliet kāpnes pret sienu.
  • ..viņš ievēroja ceļmalā pie resna vītola atslietu divriteni..
  • ...pie zaru kaudzes atslieta.. vienstobrene.
2.Atliekt taisnu (piemēram, ko noliektu), iztaisnot..
Piemēri..šņākdama krīt arī mūsu priede. Es [zēns] noslauku sviedrus no pieres un degungala un mazliet atslienu muguru.
  • ..šņākdama krīt arī mūsu priede. Es [zēns] noslauku sviedrus no pieres un degungala un mazliet atslienu muguru.
  • Upes ietekā tas [vējš] atslēja taisni ūdenī pieliektos meldru un ašķu galus.
  • ..Elza ir sīksta un lokana kā jauns bērzs, ko var gan noliekt līdz zemei, bet kas ik mirkli gatavs izslīdēt no turētāja rokām un atsliet zaļo galotni.
3.pareti Atliekt atpakaļ (galvu). Atgāzt.
Piemēri..viņš atslēja galvu, lai aplūkotu visā augstumā.. celtni.
  • ..viņš atslēja galvu, lai aplūkotu visā augstumā.. celtni.
Avoti: 1. sējums