čokuroties
čokuroties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.
1.Kļūt nelīdzenam, grumbuļainam. Sarauties, savilkties (piemēram, no karstuma). Krokoties, grumboties (piemēram, par ādu, drēbi).
PiemēriLapas vīstot čokurojas.
- Lapas vīstot čokurojas.
- Bērza tāss degot čokurojas.
- ..sakņu dārzi visā draudzē cieš no pārlieka sausuma -.. burkāniem laksti atkal čokurojas kopā..
1.1.Mezgloties (par grodi savērptu dziju, diegu).
PiemēriPavediens čokurojas.
- Pavediens čokurojas.
- Aukla čokurojas.
Avoti: 2. sējums