Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
nomest
nomest -metu, -met, -met, pag. -metu; trans.
1.Ar metienu lejup novietot (kur, uz kā u. tml.). Nosviest (1).
PiemēriNomest mēteli uz krēsla.
  • Nomest mēteli uz krēsla.
  • ..Dārte pameklēja ēnainu vietu, nometa zāļu deķīti zemē un nosnauda krietnu pusdienas cēlienu.
  • Viņš nometa koferi uz grīdas, iesvieda ģitāru gultā..
  • ..Rudaste nomet Ziemelim priekšā zilu papīrīti. «To vakar pastniece atnesa...»
  • pārn. ..Piebalgas druvas.. izskatījās kā lieli uz pakalniem nomesti vasaras saules lakati..
Stabili vārdu savienojumiNomest (arī nosviest) zemē.
1.1.parasti divd. formā: nomests Nevērīgi, nevīžīgi, parasti ar metienu, novietot (nepiemērotā, neparedzētā vietā).
PiemēriSētuve mētājās uz klēts lieveņa nomesta..
  • Sētuve mētājās uz klēts lieveņa nomesta..
  • ..trīs četras vecas, nomestas pastalas greznoja pagalma vidu.
1.2.Ar metienu lejup atbrīvoties (no tā, ko tur rokā).
PiemēriOgļu deģis nomet cirvi, atsēžas uz skaldāmā bluķīša.
  • Ogļu deģis nomet cirvi, atsēžas uz skaldāmā bluķīša.
  • Pārlēcis grāvim, nometu savu nesamo un apsēžos.
  • Es viņai zvanīju uz darbu trīs reizes, un katrreiz, kad viņa pienāca un izdzirda manu balsi, viņa nometa klausuli...
  • pārn. ..māsas dzīve reizēm nospieda viņas sirdi kā smags slogs, ko panest grūti, bet nomest nav iespējams.
1.3.Neviļus, negribēti izlaist no rokas un pieļaut, ka nokrīt.
PiemēriRoplains (nomet spieķi un noliecas pēc tā): Labrīt.
  • Roplains (nomet spieķi un noliecas pēc tā): Labrīt.
  • Kādā šķūnītī viņš atrada klēpi siena, apņēma to ar blūzi un, sargādamies kaut stiebriņu nomest zemē, uzmeklēja krūmu biezokni..
1.4.Ar metienu virzīt un pabeigt virzīt lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
Piemēri..oficieris.. aizsmēķējis nometa lejā.. upes putās sērkociņu..
  • ..oficieris.. aizsmēķējis nometa lejā.. upes putās sērkociņu..
  • Un nekas vēl nevēstīja ausmu, nedz putns iečirkstējās, nedz vāvere nometa čiekuru..
1.5.Izvirzīt, arī panākt, ka izvirzās (no lidojoša lidaparāta) tā, ka nokrīt (kur, uz kā).
PiemēriNomest desantu.
  • Nomest desantu.
  • Sasniegušas mērķi, viņas [lidotājas] precīzi nometa bumbas un tikai tad pagrieza mašīnu atceļam.. Zuda vadāmība, lidmašīna sāka piķēt.
  • ..Usmas mežos tika nomesti ar izpletņiem trīs armijas izlūki..
1.6.Ar strauju kustību atbrīvoties (no tā, kas ir uz ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē (par dzīvniekiem). Noraut, nomaukt (priekšmetu no ķermeņa) tā, ka (tas) nokrīt zemē.
PiemēriZirgs nometis jātnieku.
  • Zirgs nometis jātnieku.
  • Zirgi nomet mirušos, Pretim bultām un šķēpiem Aizdrāžas vieni paši.
  • ..aizveda Dūkani pie kalēja, jo viens pakavs esot atrauts, varot vēl ceļā nomest..
  • Kumeliņ, kur nometi iemauktiņus?
2.Ar metienu novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.). Nosviest (2).
PiemēriJanka nomet segu un izlec no gultas.
  • Janka nomet segu un izlec no gultas.
  • pārn. Daugava bija nometusi ledus segu, applūdinājusi krastmalas pļavas..
  • pārn. Lielā pilsēta vēl lāgā nav nometusi rīta krēslu..
Stabili vārdu savienojumiNomest masku.
2.1.pārn. Atbrīvoties (no, parasti nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa).
PiemēriPēkšņi ar dīvainu spēku un skubu mulsumu nomet un kājās tā trauc.
  • Pēkšņi ar dīvainu spēku un skubu mulsumu nomet un kājās tā trauc.
  • Bet varbūt šis gurdums ir īslaicīgs, varbūt arī Priedes Jānis ar laiku to nometīs?
2.2.pārn. Atbrīvoties (piemēram, no kādas varas), likvidējot, iznicinot (to).
PiemēriNometušas koloniālisma jūgu, šo valstu tautas.. aizstāv savu brīvību un neatkarību..
  • Nometušas koloniālisma jūgu, šo valstu tautas.. aizstāv savu brīvību un neatkarību..
2.3.pārn. Izbeigt, neturpināt (līdzšinējo dzīvi, dzīvesveidu).
PiemēriVisa vecā dzīve nomesta..
  • Visa vecā dzīve nomesta..
3.Strauji novilkt sev (apģērbu, apavus). Nosviest (3).
PiemēriArī svešajam viesim kļuva karsti. Nometis rūsganos svārkus, vienos kreklos viņš stāvēja pie loga..
  • Arī svešajam viesim kļuva karsti. Nometis rūsganos svārkus, vienos kreklos viņš stāvēja pie loga..
  • Novilcis svārkus, viņš mazgāja kaklu, pēc tam nometa arī kreklu un berza krūtis un muguru.
  • Ieva nomet kurpes, pabrien soli ūdenī..
  • pārn. Manas miglas bij melnas, Kad nespēju nomest nespēka svārku.
4.parasti 3. pers. Būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās (vecās spalvas, apmatojums, ragi, āda). Būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt (lapas).
Piemēri..pīļu tēviņi.. nomet visas lidspalvas vienlaikus..
  • ..pīļu tēviņi.. nomet visas lidspalvas vienlaikus..
  • Aļņi patlaban met ragus, bet staltbrieži.. nometīs tos ziemas beigās..
  • Čūskas veco ādu nomet gluži veselu, bet ķirzakām vecā āda maiņas procesā parasti sairst gabalos.
  • Pats pirmais lapas nomet osis, Pats pēdējais viņš lapas raisīs.
5.sar. Atmest (nevēlamu paradumu).
Piemēri«Es vairs nesmēķēju,» Rolands tikko jaušami pasmaidīja. «Vai traks!» Topiņš atdzīvojās. «Cik tad ilgi jau būs, kamēr nometi?»
  • «Es vairs nesmēķēju,» Rolands tikko jaušami pasmaidīja. «Vai traks!» Topiņš atdzīvojās. «Cik tad ilgi jau būs, kamēr nometi?»
6.sar. Atbrīvot (kādu no amata pret viņa gribu).
PiemēriNomest no amata.
  • Nomest no amata.
Stabili vārdu savienojumiNomest (arī nosviest) pa roku galam. Nomest (biežāk nolikt) ieročus.
Avoti: 5. sējums